Kazhes pierakstu burtnīca

Beidzot tiku pie kādas Bulgārijas filmas - 2008.gadā tapušās "Zift", kuru Bulgārija izvirzīja kā savu kandidatūru Oskaram par labāko ārzemju filmu. Līdz fināla devītniekam šī filma gan netika, tomēr jāatzīst, ka manā izpratnē tā būtu cienīga tikt uzslavēta.
Cilvēkiem, kam pret to mēdz būt iebildumi, uzreiz atklāšu, ka filma ir melnbalta. Protams, ne tāpēc, ka tā būtu veca, bet gan mākslinieciska paņēmiena dēļ. Kā nekā tā ir vairāk vai mazāk film-noir stilā ieturēta, un tādas filmas parasti nav krāsās veidotas. Turklāt arī tās darbība norisinās laikā, kad melnbaltais kino būtu vietā - četrdesmitajos-piecdesmitajos gados. Savā nelineārajā stāstījumā filma vēsta par tās galvenā varoņa Kodes (tāda šim iesauka jau kopš bērnības pielipusi) dzīvi - to, kā tas sanācis, ka viņš nonāk cietumā, ieslodzījumā gūtās mācības un tā visa sekas, viņam iznākot no cietuma ārā. Sevišķi skaists šis stāsts, protams, nav (kā jau tas ir raksturīgi filmām, kuru liela daļa norisinās cietumā), un arī personāži šeit lielākoties nav tādi, ka "paļčiki obližeš", it īpaši izceļas Kodes kameras biedrs van Vursts, kuram ir viena koka acs, kuru pēc van Vursta pašnāvības Kode pievāc sev un staipa līdzi visu savu paša atlikušo dzīvi. Vispār kas attiecas uz personāžiem, tie filmā ir gana kolorīti (parasti gan - ne pārāk simpātiski), un daudz kas man filmā patika. Lai arī filma, kā jau minēju ir melnbalta, tā vienlaikus ir pietiekami koša un varētu pat teikt - krāsaina, uzfilmēta tā ir lieliski. Dažas ainas gan šķita stilistiski nedaudz nozagtas no "Zāģa" (nekas, ka "Zift" nav šausmu filma), un dažas citas ainas bija stipri vien neestētiskas - šī nav filma cilvēkiem ar vājiem nerviem un cilvēkiem, kam patīk tikai un vienīgi skaistums. Kopējo iespaidu varbūt nedaudz sabojā dažas detaļas, kas attiecas uz filmas sižetu, un arī mēģinājumi taisīt "īsti lielu kino" ne vienmēr ir veiksmīgi, tomēr kopumā "Zift" ir noskatīšanās vērta filma.