Kazhes pierakstu burtnīca

Skatoties šo Makau un Honkongas kopproduktu, mani pārņēma pilna pārliecība, ka šī ir viena no tām filmām, ko mēdz dēvēt par "Kārļa kino", proti, tāda filma, ko man nemaz nevajadzētu skatīties, bet kas būtu lieliski piemērota, lai N.R. to skatītos, kad pie viņa viesojas sievasbrālis (un es te nebūt necenšos aizvainot Kārli, vienkārši ir zināms, ka viņa attieksme pret filmām ar "gaļu" ir nedaudz citāda, nekā, piemēram, man). Taču Makau filmu izvēle nav pati bagātīgākā - kā gan citādi varētu būt, zinot, ka šī valsts izmērā ir (kā raksta Andris) pielīdzināma Jēkabpilij, vienīgi iedzīvotāju skaits tai ir radikāli augstāks. Filmā tiek izspēlēts diezgan tipisks policistu-bandītu stāsts, kur policisti cenšas ietupināt lielo noziedznieku, jo viņš ir nogalinājis vienu no viņējiem, plus, filmā ir šis tas gan no labo, gan slikto varoņu personīgās dzīves. Tēma pati par sevi nav nedz laba, nedz slikta - ar šādu premisu var radīt gan lielisku trilleri, gan pilnīgu atejas gabalu. Diemžēl manā izpratnē "Saat po long" drīzāk līdzinās otrajam variantam - pirmkārt, man ne pārāk patīk šīs filmas ambīcijas - tā jau no pirmās ainas sevi prezentē kā filmu ar kaut kādu dziļāku un augstāku domu (varoņu pielīdzināšana ķīniešiem būtiskām zvaigznēm utml.), bet patiesībā no tās domas tur ne čiku, ne grabu nav. Plus, kā tas action gabalos ir raksturīgi, filmā brīžiem dramatiski pieklibo loģika. Piemērs: Policisti ar nedaudz viltotiem pierādījumiem dabūjuši orderi bandīta aizturēšanai. Viņi šo pārtver, kad viņš dodas uz slimnīcu pie savas sievas un mēnesi vecā dēla. Pretojoties arestam, bandīts demonstrē savu mākslu Austrumu cīņas (jo šī jau arī ir Austrumu filma) un šajā procesā diezgan pamatīgi sasit lupatās policistus. Tomēr viņiem izdodas bandītu aizturēt. Taču pretošanās arestam (ar miesas bojājumu nodarīšanu) ne tikai nekalpo par pierādījumu tam, ka šim vecim arī citos jautājumos sirdsapziņa nav tīra, bet pat vispār neparedz nekādu sodu un tiek uztverta par pilnīgi normālu. Cīņas ainu filmā ir daudz, droši vien, ka tās ir uzņemtas meistarīgi un cik saprotu, tur pat piedalās salīdzinoši zināmi šīs jomas darboņi. Bet - manās acīs ķīniešu (un viņiem radniecīgo tautu un valstu) kino ir praktiski identisks Bolivudas produkcijai - tikai ar to atšķirību, ka kamēr indiešu filmās varoņi izmanto jebkuru iespēju, lai uzdziedātu un padejotu, ķīnieši vienmēr viens otram krāmēs pa mūli, demonstrējot visai pārdabiskas spējas. Ja tev action pie sirds neiet, vari droši šo filmu neskatīties. Tiesa, nedomāju, ka tev kāds arī varētu to vispār piedāvāt, līdz ar to vari izlikties, ka šo aprakstu nelasīji, bet pavadīji savu laiku lietderīgāk.