Patiesībā šī filma atbilstoši IMDb pirmkārt ir skaitāma pie Francijas un tikai tad - pie Tunisijas kinematogrāfa darbiem. Taču man ir skaidrs, ka pārāk daudz ir tādu valstu, kurām atrast filmas, lai tām tieši šī valsts būtu pamata veidotāja, ir pārāk neiespējami. It kā Tunisija ir pietiekami attīstīta valsts (it īpaši - pēc sava kontinenta standartiem), tomēr kino ziņā tā ievērojami atpaliek no citām Ziemeļāfrikas arābveidīgajām valstīm - Ēģiptes, Marokas, Alžīrijas. Līdz ar to samierinos ar to, ka "Kāzu dziesma" atbilstoši manai izpratnei IR Tunisijas filma - ar tunisiešu režisoru, tās darbība norisinās Tunisijā, francūži tikām dod tikai naudu un daļu aktieru, kas nav manā izpratnē tik izšķiroši.
Filmas tematika ir gaužām negaidīta - 2.Pasaules karš un ebreju liktenis tajā. Tiesa - šajā filmā skatījums ir pietiekami oriģināls - gan tālab, ka filmas darbība norisinās Tunisijā un nevis, piemēram, Polijā, gan tādēļ, ka filma gandrīz nemaz neapspēlē tēmu nacisti vs. ebreji, bet uzsvars ir uz arābi vs. ebreji. Proti, filmas galvenās varones ir divas meitenes - viena arābu, viena - ebreju, kuras ir labākās draudzenes, bet kuru draudzībai pienākušie laiki (okupācija) kļūst par ļoti nopietnu šķērsli. Plus, arābu meitenes puisis, nespējot rast citus iztikas avotus, tiek pie darba Gestapo, un pamazām sāk zombēties no visādām labām teorijām.
Nekā izcila filmā nav - tāds mazbudžeta kino, kas mēģina pasniegt lielas tēmas, bet vienlaikus īsti ar to galā netiek, iesaistot filmā pilnīgi nevajadzīgu daudzumu "erotikas", kuru gan par erotiku nosaukt nevar - vairāk to varētu saukt par lielu daudzumu miesas, cita starpā rādot to, kā arābu meitenei pirms kāzām tiek veikta intīmās zonas vaksācija.
Šaubos, ka ilgi atcerēšos šo filmu, jo nav jau arī īsti tur nekā tāda, ko atcerēties. Bet - katastrofāli slikta tā arī nav, just - nothing special.