Man bija milzīgs šoks, kad izrādījās, ka šī Šrilankā tapusī filma ir balstīta uz patiesiem notikumiem. Un vēl lielāks šoks man bija par to, ka es aizmirsu par šo filmu savlaicīgi uzrakstīt - tas mani patiešām šokēja, jo biju pārliecināts, ka šis apraksts tapa jau savlaicīgi, jo filma man taču patika un būtu tikai loģiski, ka es gribētu, lai arī citiem par to pastāstītu.
Tātad - bariņš Šrilankā mītošu bezdarbnieku izlēmuši, ka viņiem vajadzētu pamest savu nemīlīgo dzimteni un doties laimes meklējumos uz Eiropu. Kaut kāda iemesla dēļ par savu sapņu zemi viņi izvēlējušies tieši Vāciju. Šiem vīriešiem pastāvīgi rodas problēmas saņemt vīzu, lai tiktu uz laimīgo zemi, taču tad vienam no viņiem rodas baigā ideja - vācieši aicina pie sevis ciemos no Šrilankas handbola komandas, un šie izdomā - a davai, piesakāmies. Nekas, ka mēs nezinām, kas tas handbols tāds un kā to spēlē. Nosauksim sevi par Šrilankas handbola izlasi, noviltosim visus iespējamos dokumentus un aidā uz Eiropu! Un tā šie arī izdarīja.
Filma tiešām izrādījās pārsteidzoši laba - un skumjā veidā smieklīga. Pilnīgi noteikti nebiju gaidījis kaut ko tik veiksmīgu no Šrilankā tapušas filmas. Un galvenais - it`s all true. Pārāk neko nespoilēšu - ja nu tu sadomā to noskatīties, bet varētu teikt tā - šī ir līdzīga filmai tai par jamaikiešu bobslejistiem, ar to vien atšķirību, ka šie Šrilankas puiši neizcīna augstu vietu Olimipiskajās spēlēs - jo it`s true and not fiction. Bet reizēm patiesība ir labāka par vistrakāko fantāziju.