Arī manas 2 kapeikas par Madara Drinks


Foto patapināts no blog.sapnis.com - nesaki viņam, ka nepaprasīju atļauju

Pie "Madaras" dzērienu komplekta tiku konkursa rezultātā. Šādā veidā gan izpildīju vienu no pieciem punktiem sadaļā "piedalīties Interneta konkursos" manā lielajā 101 uzdevuma sarakstā, gan tiku pie veldzējošiem dzērieniem, ko nobaudīt, dodoties pēc "The Messenger".
Pirmais, ko gribu atzīmēt - ideja ar spēli un laimējamajām dzērienu pudelēm bija vienkārši lieliska! Proti, skaidrs, ka uzreiz cilvēki bariem nemetīsies pirkt nepazīstamu produktu, kas turklāt vēl nav diez ko lēts (vienīgais izņēmums varētu būt publicitātes tīkotāji, kam patīk pakliegt, ka kaut kas ir totāls sūds, tādējādi saģenerējot savai mājaslapai lielu daudzumu klišķu). Taču šādā veidā pirmajās dienās "Madara Drinks" nogaršoja ļoti liels daudzums cilvēku, tādējādi priekšstats par to, kas īsti ir jaunais produkts, ir radies tūkstošiem cilvēku. Un vismaz mūsu gadījumā sanāca, ka viena "Madaras" četrpaka ar šiem dzērieniem iepazīstināja uzreiz četrus cilvēkus - jau minētos "Messenger" meklētājus. Tātad - uzrunāja mūs tieši un saprotami.
Arī par vizuālo pusi varu teikt tikai tos labākos vārdus - tā, lai neatbiedētu nedz radikālos "eko frīkus", nedz "stilīgo jaunatni". Un man personīgi ļoti patiktu, ja tādi "Ričardi Beriji" un "Annas Mintas" vidusskolnieku vidū spētu radīt nopietnu konkurenci tādas pat formas pudelēs mītošajiem alkoholiskajiem kokteiļiem. Katrā ziņā man labāk patīk, ja jaunietis ir "stilīgs", dzerot ķirbju sulu, nevis sidru vai "džinartoniku". Bet te, protams, runā mana tikumiski moralizējošā puse.
Paliek vēl tāda detaļa kā dzēriena garša. Trīs no četriem dzērieniem man garšoja, vienīgi "Pumpkin" tā īsti pie sirds negāja, bet tas varētu būt vairāk pieraduma jautājums - ka šis dzēriens negaršo līdzīgi nekam man pazīstamam.

Tomēr beigās jāprecizē viena lieta - es neesmu "Madara Drinks" mērķauditorijas sastāvdaļa. Lai arī man ir diezgan svarīgi, ko es ēdu un ko es dzeru, es nevēlos sev kabināt klāt zīmolus un ļaut tiem definēt to, kas esmu ES. "Madara Drinks" manās acīs ir tāds dzēriens, kuru tu nekad nedzersi vienatnē, lai atveldzētos - jo tam ir būtiski, lai citi redzētu, ka tu to dzer un ka tu esi viens no "tiem". Es dzeru, lai remdētu slāpes, un 0.3 litru pudele ar "stilīgu" dzērienu nav tas, ko man vajag vairāk par visu pasaulē.

Taču, protams, man labāk patiktu, ja Liene dzertu kādu no šiem dzērieniem un nevis brūno indi, ko sauc par kokakolu. Un es būtu priecīgāks, ja Ziņģis, mani apciemojot, pa brīdim iemalkotu kādu "Betty Rose" un nevis kokteili "Dins".