Good Bye Lenin
Weird, it had been something like only 18 months since I last saw this film, but today it didn`t work for me as it did at that time. Ok, the idea is pretty interesting to show how a young man tries to stop the time and return the GDR in order for his mom not worry after she comes back from a coma, but still this film isn`t as good as I thought it to be. It probably works well for me, because I do have a certain amount of knowledge about what the GDR was like and what was happening at the time the events of the film took place. But for a person with an average knowledge of the subject it probably wouldn`t be interesting. Still I do think that this is a good film, but I`m not considering it a contender for an A or B list or whatever anymore.
Šajā filmā Volfgangs Bekers neapšaubāmi lielu uzsvaru licis uz bijušās Austrumvācijas skatītāju emociju izraisīšanu - šajā filmā ir tik spēcīga nostaļģija pēc kaut kā zuduša un, iespējams, nekad nebijuša, ka ir grūti pret to palikt gluži vēsam. Stāsts pats par sevi varbūt ir diezgan banāls, bet to paceļ manas personīgās interpretācijas prizma un vienkārši lieliskā Jana Tīrsena mūzika. Man patīk galvenā varoņa atzinums, ka viņš sāk mīlēt valsti, kura nekad nav eksistējusi un kuru viņš ir radījis pats - sapņu Austrumvāciju, kādā viņš iztēlojas, ka ir domājusi esam dzīvojam viņa māte, lai gan faktiski viss ir bijis daudz savādāk nekā viņš to ir iztēlojies.
Vēl viens vērtīgs aspekts - lai šādu filmu izbaudīt, obligāti ir jāzina vācu valoda, tulkojumā tas nestrādā un vēl jo vairāk tas nestrādā subtitros. Plus - ļoti vēlams ir pirms šīs filmas noskatīšanās vismaz desmit gadus mācīties skolā ar specializāciju uz visu ar Vāciju saistīto, lai tev būtu pamatīgas zināšanas par jaunāko laiku Vācijas vēsturi. Tādā gadījumā šī filma tev noteikti varētu sagādāt daudz lielāku baudījumu, nekā vienkāršam skatītājam no malas.
Šajā filmā Volfgangs Bekers neapšaubāmi lielu uzsvaru licis uz bijušās Austrumvācijas skatītāju emociju izraisīšanu - šajā filmā ir tik spēcīga nostaļģija pēc kaut kā zuduša un, iespējams, nekad nebijuša, ka ir grūti pret to palikt gluži vēsam. Stāsts pats par sevi varbūt ir diezgan banāls, bet to paceļ manas personīgās interpretācijas prizma un vienkārši lieliskā Jana Tīrsena mūzika. Man patīk galvenā varoņa atzinums, ka viņš sāk mīlēt valsti, kura nekad nav eksistējusi un kuru viņš ir radījis pats - sapņu Austrumvāciju, kādā viņš iztēlojas, ka ir domājusi esam dzīvojam viņa māte, lai gan faktiski viss ir bijis daudz savādāk nekā viņš to ir iztēlojies.
Vēl viens vērtīgs aspekts - lai šādu filmu izbaudīt, obligāti ir jāzina vācu valoda, tulkojumā tas nestrādā un vēl jo vairāk tas nestrādā subtitros. Plus - ļoti vēlams ir pirms šīs filmas noskatīšanās vismaz desmit gadus mācīties skolā ar specializāciju uz visu ar Vāciju saistīto, lai tev būtu pamatīgas zināšanas par jaunāko laiku Vācijas vēsturi. Tādā gadījumā šī filma tev noteikti varētu sagādāt daudz lielāku baudījumu, nekā vienkāršam skatītājam no malas.
2005-02-12
comments powered by Disqus