Kazhes pierakstu burtnīca

No visām Monty Python bandas pilnmetrāžas filmām "Meaning of Life", stingri ņemot, ir jāatzīst par vismazāk veiksmīgo garadarbu - kā nekā tā tapusi jau ilgu laiku pēc Lidojošā cirkus izjukšanas, kad viņi visi sen vairs nebija kopā strādājuši, filmai, par spīti ambiciozajai idejai trūkst saturiskās vienotības un tā tālāk un tā joprojām.
Kāda tad ir filmas doma? Atbildēt uz jautājumu, kas tad īsti ir dzīves jēga. Lai to izdarītu, filmas veidotāji mums liek iziet cauri visām cilvēka dzīves stadijām - no dzimšanas līdz nāvei. Sākums, manuprāt, ir vispār grandiozs - sākot jau ar "krutajām" dzemdībām slimnīcā, kur neviens nerūpējas par pašu pacienti, bet tikai demonstrē tehnisko aparatūru (tai skaitā ierīci, kas taisa "ping" skaņu), kolektīvo katoļu dziedājumu "Every Sperm is Sacred" un luterāņu nesaprašanu, kāpēc nevarētu lietot gumijas uzpariktes utt. Taču brīžam kaut kas īsti nenostrādā - piemēram, regbija epizode filmā, manuprāt, ir pilnīgi lieka. Ne visiem, droši vien, pie sirds iet garā vemšanas scēna restorānā, kura manā izpratnē ir gluži laba, lai gan varbūt mazliet par garu izstiepta. Pilnīgi maniakāla ir daļa par zivs meklēšanu (kāda tai doma? kā tā iederas filmas idejā?) un nobeiguma daļa paradīzē arī nav īsti ideāla (proti, man nepatīk beigu dziesma, un tas nav labs rādītājs), toties Nāves atveidojums ir, manuprāt, gandrīz fenomenāls.
Ja ne tā Paradīzes aina, filmas vērtējums manās acīs noteikti būtu augstāks, bet arī ar visiem tās trūkumiem "Meaning of Life" ir un paliek viena no manām iecienītākajām filmām vispār - jo tā vienlaicīgi ir tikai skečos balstīta komēdija un arī daudz kas vairāk - patiesībā jau šī filma ir daudz nopietnāka, nekā tā šķiet no pirmā acu uzmetiena un vienlaikus tā ir pēdējā īstā iespēja redzēt savā elementā nelaiķi Greimu Čepmenu - manuprāt, vismazāk savu potenciālu realizējušo Paitonu, lai arī es, protams, zinu, ka "he`s not the messiah".