Šī grāmata varētu būt tipisks apliecinājums tam, ka mūsdienās Nobela prēmija ir graša vērta (patiesībā gan finansiāli tas grasis ir diezgan pamatīgs) - ja Jēlinekas darbos kaut kas arī ir, tad tas ir psiholoģisks sekss. Es varu, protams, pieņemt, ka šī grāmata ir daudz dziļāka, nekā man tas to lasot šķita, bet tas man neliedz teikt, ka tā bija bezdievīgi neinteresanta. Un ja grāmata nav interesanta, es nespēju pieņemt, ka tā ir laba (vismaz, ja tā ir daiļliteratūras grāmata). Ja divsimts lappusēs ir aprakstīts kāds viens-divi notikumi un tevi nesauc Džeimss Džoiss, tad manis pēc tu vari iet ieskrieties (turklāt Džoiss pats jau Mollijas Blūmas monologā "Ulisa" beigās par seksualitātes tēmu ir izteicies pietiekami).