Kazhes pierakstu burtnīca

Vēlos tev pavēstīt, ka nu jau ne gluži drīz, bet gan pēc kāda laiciņa man ir gaidāma tāda lieta, kā dzimšanas diena, kuras atzīmēšanas pasākumā es tevi labprāt redzētu viesu pulkā. Kāpēc es tevi informēju tik savlaicīgi? Ne jau tāpēc, ka uzskatu tevi par aizņemtu cilvēku, kāda man gar to daļa, vai tu esi aizņemts vai nē. Lieta ir sekojoša: pasākums ir iecerēts izteikti gotiskā (pokemoniskā) garā, un tev, kā šāda pasākuma apmeklētājam ir jābūt uz to sagatavotam, ievērojot zemāk minētās prasības:
1) tev ir jāizskatās kā pokemonam (tam, kas gots, nevis tam, kas pikačū).
Kā tas ir?

Šitā ir:


A šitā nav:


2) tev ir jāizskatās kā pokemonam - atkārtoju vēlreiz, lai tu saprastu, ka es nejokojos. Tas patiešām būs tematisks pokemonu vakars un jo aktīvāks būs ikviens no jums, jo lielākas cerības, ka tas izdosies. Es, protams, neceru, ka tu izdursi vairākas adatas cauri degunam, iegādāsies suņa kakla siksnu ar asumiem vai vismaz noziedīsies ar maza bērna asinīm, bet būtu ļoti labi, ja tu pacenstos būt ievērojami autentisks. Kas tiek prasīts? Iespējami melns apģērbs (ne jau, ka es to vēlos apzīmēt ar krītu), tomēr tāds, lai tas būtu iespējami pokemonisks - melnu uzvalku tu, protams, vari vilkt, bet tikai tad, ja nu nekādu citu variantu nav. Jebkādas papildus lietas - melnas acu ēnas, nedabīgi bāla sejas āda, ķēdes pie apģērba utt., protams, tiks laipni gaidītas, bet apzinos, ka varbūt tu neesi izteikti šāda stila personāžs.
3) Vēlreiz izlasi 1. un 2. punktu. Ja tu uzvilksi puķainu kleitu vai rūtainu kreklu, šādā veidā tu izrādīsi atklātu necieņu pret mani kā pokemonu vakara organizētāju. Vienīgā iespējamā atruna - ja nu tev ikurāt nav asortimentā pilnīgi nekādu melnu apģērba gabalu - šaubos, ka tas ir iespējams, bet par to lūdzams iepriekš rakstiski vai mutiski ziņot, lai es neuzskatītu tevi par bezkaunīgu cūku.

Nu, un vēl viena lieta, kas, protams, ir puslīdz nekaunīga, taču no otras puses var izrādīties arī noderīga. Proti, var gadīties, ka tu piederi tai cilvēku kategorijai, kas uzskata par pareizu citiem uz jubilejām kaut ko uzdāvināt, taču zināms, ka piemērotas dāvanas atrašana vienmēr ir ļoti grūts uzdevums. Es, protams, varētu sniegt garu sarakstu ar lietām, kuras es patiesi vēlētos saņemt dāvanā, taču to nedarīšu. Kāpēc? Tāpēc ka tā uz sitiena nevaru iedomāties pat vienu lietu, ko šajā sarakstā iekļaut. Taču varu aprakstīt aptuveni. Proti, es vēlos saņemt kaut ko tādu, ko es varētu vismaz kaut kā pielietot. Tu atteiksi - bet rozā piepūšamu pīļknābi tu arī varēsi pielietot - piemēram, pieliekot pie sienas. Atļaušos nepiekrist. Jā, es zinu, ka pats esmu arī itin bieži "grēkojis", dāvinot citiem lietas, pēc kurām tiem nav ne mazākās vajadzības. Taču vismaz pēdējā laikā man radusies šajā ziņā vēlme mainīties, un, dzejnieka vārdiem runājot, "pakulu lāčplēsīšus" citiem vairs nedāvināt un censties tādus nesaņemt pašam. Droši vien galvenais iemesls tam ir tāds, ka mēs laikam gan esam laukā no tā vecuma, kad uzdāvināt kaut ko muļķīgu bija asprātīgi (tas gan nenozīmē, ka es esmu ārā no tā vecuma, kad rīko tematiskos pokemonu vakarus). Tāpēc, ja tu ieraugi kādu burvīgu, taču pilnīgi bezjēdzīgu nieciņu, padomā iepriekš, ka varbūt tu varētu tā iegādes vietā nopirkt kaut vai kompaktdisku matricas (starp citu, man tādas nav šobrīd vajadzīgas, bet vismaz kādreiz es tādas noteikti varētu gribēt izmantot) vai, teiksim, krūzi (ok, krūzes gan parasti var dabūt dāvanā arī bez prasīšanas, tāpēc pēc tādām droši vien vēl gadus 10 vajadzību neizjutīšu).

Ceru, ka tevi pārlieku nenogurdināju ar šo garo apcerējumu. Tātad, atceries - 18. novembrī gaidu tevi ciemos, izskaties pēc pokemona! (apsolos, ka no savas puses pielikšu pietiekami pūļu, lai pasākums patiešām sanāktu vairāk vai mazāk pokemonisks). Par vēlamo ierašanās laiku ziņošu atsevišķi, taču zināms, ka pokemoni gluži pusdienlaikā kopā nesavācas.