Kazhes pierakstu burtnīca

Nesaprotu, kā tas atgadījās, ka manā faktoīdā trūkst ieraksta šim Verbēra romānam, tagad šo situāciju ņemos labot.
"Mēs, dievi" ir rakstīts ļoti līdzīgā stilā kā abi iepriekšējie "Tanatonautu" triloģijas darbi - pa brīdim iepinot kādu fragmentu no Edmona Velsa absolūto un relatīvo zināšanu enciklopēdijas, iepinot kaut kādu cilvēku aptauju rezultātus un, protams, turpinot "Eņģeļu impērijas" stāstu.
Galvenais varonis šajā romānā no eņģeļa statusa ir pārvērties par apakšējā līmeņa Dievu un tagad viņam ir jānodarbojas ar lielāku dzīvības formu pārvaldīšanu. Sižeti līdz ar to ir vairāki - galvenais varonis kopā ar saviem čomiem izpēta Dievu pasauli, paralēli viņiem notiek mācības Dievu skolā, kur šie mācās pārvaldīt vispirms zemākas dzīvības formas, tad augstākas, un papildus mēs varam izsekot tam, kas atgadās ar "Eņģeļu impērijas" varoņiem - cilvēkiem, kuri ir reinkarnējušies savās nākamajās dzīvēs.
Vispār jāatzīst, ka ar pareizu mārketingu Verbērs pilnīgi noteikti varētu kļūt par savas paaudzes Tolkienu vai ko tamlīdzīgu - viņa garie romānu cikli ir maksimāli cieši saistīti (šobrīd lasu "Skudras", kurās, protams, arī ir ļoti daudz kā no vēlākās triloģijas elementiem), viņš ir izveidojis tādu kā savu personīgo mitoloģiju. Iedomājos, par kādu blokbāsteru Holivuda spētu pārveidot šos viņa stāstus. Protams, es apzinos, ka Verbērs nav gluži augstākā kaluma rakstnieks - ideju viņam nemaz tik daudz nav, viņš tikai no tām slauc papildu pienu, bet no otras puses - viņam neapšaubāmi ir gana meistarīga roka, lai viņa pēcnāves dzīves eposi iegultu zinātniskās fantastikas apcirkņos pietiekami augstā plauktiņā.