Tā stāsta būtībā to pašu vēstījumu, ko oriģinālā filma - par Robinu Hudu, kas atgriežas no Krusta kara, lai atklātu, ka ļaunais Rotinhemas (nevis Notingemas) šerifs ir nolaupījis viņa pili (turklāt nolaupījis fiziski, aizvedot pili prom), visa viņa ģimene ir mirusi (no dažādām slimībām), bet atlicis tikai aklais kalps Blinkins (kas aizraujas ar Breila drukā rakstītiem porno žurnāliem). Kā jau parodijām tas ir raksturīgs, sižetam šādā filmā loma ir maza, vairāk te darīšana ir ar savstarpēji nosacīti savienotiem jokiem un, kā jau to var gaidīt no šādas filmas, daudzi no šiem jokiem nav īpaši smieklīgi vai arī ir pārāk gari. Kā, manuprāt, šajā filmā bija izteikti par daudz, tad tā ir dziedāšana - it īpaši tas attiecas uz jaunavas Marionas lirisko dziesmu, kuras maksimāli pieļaujamais ilgums manā uztverē varētu būt sekundes 20 ne vairāk. Kerijs Elvss Robina lomā ir visai savdabīgs - proti, viņš uzvedas kā dramatisks (un ļoti patosains) varonis, kas nejauši nokļuvis balagānā, bet balagānā, kā zināms, viss notiek kā jau balagānā - proti, muļķīgi. Principā var secināt, ka šī filma noteikti bija smieklīgāka tad, kad tā bija svaiga - kad tu labi saprati, kas tieši tajā tiek parodēts, kamēr šobrīd liela daļa filmas elementu man lika brīnīties, kas tieši tajos bikis smieklīgs.