Šobrīd intensīvi lasu Džeimsa Džoisa "Ulisu", kuru iepriekšējās trīs reizēs pievarēt neizdevās. Mēģināju sākumā lasīt, darbā būdams (garlaikošanās brīžos) angliski, bet secināju, ka tas ir pārāk maniakāli. Tā grāmata ir tik fanātiska, ka tai kaut kādi traki literatūrzinātnieki katrai nodaļai ir sarakstījuši synopsis ar sižeta aprakstu, lai lasītājs vismaz kaut kādā mērā varētu izsecināt, kas tajā notiek. Un saucās vēl - gadsimta romāns. Pilnīgs sviests. Iespējams, ja lasīt šausmīgi rūpīgi un katru teikumu pārlasīt piecas reizes, kaut kāds sakars tam visam veidojas. Tomēr man šķiet, ka tas nav tā vērts. Atzīstos, ka šo grāmatu lasu tikai vienas motivācijas - ķeksīša - vadīts. Toties pēcāk varēšu teikt: "Esmu to lasījis. Sux."