Kazhes pierakstu burtnīca

Es nezinu, kāpēc tas tā man ir raksturīgs, bet parasti pirms sākt lasīt grāmatu, es nemēdzu apskatīties, ko no šī darba varētu gaidīt. Iespējams, ja šāda ieraduma man nebūtu, daži zemas kvalitātes literārie darbi būtu man tikuši aiztaupīti. Tomēr nevaru nepiekrist, ka Džimija Deila piedzīvojumiem ir viena priekšrocība - kā angliska lasāmviela darbavietā tie noteikti ir daudz piemērotāki. Kas tad īsti ir Džimijs Deils? Šamais ir jauns švīts miljonārs, kurš dzīvo slepeno dzīvi, pa naktīm piestrādājot kā Pelēkais ronis - labais zaglis, kas nodarbojas ar Robina Huda izlēcieniem 20. gadsimta sākuma Ņujorkā. Vairāk līdzības viņam gan ir ar Betmenu (kura priekštecis viņš visticamākais ir), jo:
1) viņš ir miljonārs
2) viņam ir publiskā dzīve, kur viņu visi pazīst
3) viņam ir vecs sulainis, kuram viņš uzticas vairāk kā citiem cilvēkiem
4) viņam ir savs slēpnis (tā kā Betmena ala).
Atšķirības:
1) viņam nav privātās dzīves
2) norādījumus, ko darīt, viņš saņem no kaut kādas anonīmas sievietes, ar kuru viņš iepazīstas tikai grāmatas beigās un kas izrādās viņa romantiskā interese
3) viņš nekad un nekādos apstākļos nevienu nenogalina
4) viņam ir vēl trešā personība - kā Larry the Bat viņš ir visiem zināms dīkdienis-narkomāns.
Literārās iezīmes:
1) vienkāršs, komiksu līmeņa rakstības stils
2) ļoti nepretenciozi un acīmredzami personāži
3) klišejiski ļaundari
4) ļoti vienkāršas un viennozīmīgas situācijas
5) grāmata acīmredzami nav paredzēta nopietnai auditorijai.
Kur bija manas kļūdas:
1) ka vispār lasīju
2) ka vārdi "mystery novel" man šķita kaut kas intriģējošs
Secinājumi:
1) dīvaini, ka nav mūsdienu ekranizāciju
2) darbā to lasīt var, pat paralēli strādājot
3) mājās lasīt Frenku Pakardu ir līdzvērtīgi noziegumam savas dzīves izniekošanā.