Kazhes pierakstu burtnīca

Būtu nepareizi laikā, kad mana bloga pirmais ieraksts ir veltīts Elvisam Preslijam, šo sava laikmeta ikonu nepieminēt arī blogā. Un kā gan nepieminēt, ja šobrīd man austiņās skan vienīgais Elvisa studijas albūms, kas ir manā krājumā. Par savu gaumi gan lielīties man laikam nevajadzētu, tā kā sliktāku ierakstu par šo manā kolekcijā nav nemaz tik daudz. Kādreizējais rokenrola karalis Elviss 1961. gadā bija paspējis pārvērsties par romantisku filmu galveno varoni un Sinatras stila dziedoni, tikai ar sliktāku muzikālo gaumi un mazāk interesantu personību.
"Blue Hawaii" vispirms arī bija kārtējā Elvisa filma un tikai pēc tam - mūzikas ieraksts. Tiek apgalvots, ka dziedāšana Elvisam uz to laiku vispār bija pārvērtusies par tādu kā piedevu aktiera talantam (kura viņam gan nebija nemaz), līdz ar to īpaši daudz no šāda ieraksta gaidīt, protams, nevar.
Ko tad šajā ierakstā Elviss saviem faniem piedāvā? Cik no albūma 14 dziesmām ir kaut nosacīti piederīgas rokenrola stilam? Kādas 2 vai 3.
Albūma pazīstamākā un - gribētos pat teikt - labākā dziesma ir "Rock-A-Hula Baby". Protams, arī tas nav ne tuvu tik primārs rokenrols kā agrīnajos Elvisa ierakstos - tas nav ne "Hound Dog", ne "Jailhouse Rock", bet vismaz tas nav arī kaut kas līdzīgs "Can`t Help Falling in Love" (varu atzīties, ka šī konkrētā dziesma man 16 gadu vecumā likās laba, bet par laimi tagad vairs nē). Otra roķīgā dziesma ierakstā - "Slicin` Sand" gan aizņemas piedziedājuma pasniegšanas metodi no "Let Me Be (Your Teddy Bear)", bet es tomēr vienmēr labprātāk klausītos Elvis - rokeri nekā Elvisu - Frenkija Avalona kolēģi. Un ko viņš piedāvā pārējās 12 dziesmās? "Blue Hawaii" - stiepta balāde bez jebkādas melodijas; "Almost Always True" - Būtsu Rendolfu imitējošs saksofons pirmajās 30 sekundēs un īstenībā tīri normāla ļoti novecojuša stila dziesma, lai gan Elvisa vokālu vietā labāk iedērotos kāds patiešām spēcīgs un mazliet traks vokālists - piemēram, Little Richard. "Aloha Ce" - pilnīgi idiotiska havajiešu stila balāde. "No More" - balāde iz stila, kādu Elvisam bija simtiem (pazīstamākā versija - "Surrender"). Jau pieminētais "Can`t Help Falling in Love" - dziesma Sinatras un nevis Elvisa auditorijai. "Moonlight Swim" - tipisks filler gabals no jebkādas 50-to, 60-to gadu filmas. "Ku-u-i-po" - vēl viena salkana balāde. "Ito Eats" - komiska havajiešu stila dziesma Harija Belafontes gaumē, children`s music. "Hawaian Sunset" - vēl viena tāda pati dziesma kā "No More". "Beach Boy Blues" - nē, tas nav grupas "Beach Boys Blues", tā ir dziesma, kas būtu rokenrols, ja tai par kādiem 50% palielinātu tempu. "Island of Love" - Rikijs Nelsons šo dziesmu droši vien izpildītu ar lielu prieku un mazas meitenes pirms gadiem 45 no tās noteikti ģībtu kā trakas. "Hawaian Wedding" - vēl viena tāda pati dziesma kā "No more" un "Hawaian Sunset".
Es, protams, saprotu, ka tas ir ļoti stilīgi, ka Elviss savu mūzikas arsenālu bagātināja ar triviāliem havajiešu elementiem, bet tas nemaina faktu, ka "Blue Hawaii" ir sūds ne albūms.