Another Perfect Day
Kad šo albūmu tikko biju ieguvis savā īpašumā, tas man nez kāpēc sagādāja pamatīgu vilšanos, lai arī es absolūti vairs nezinu, ko tolaik gaidīju no šīs grupas un pat no kurienes es zināju par tās eksistenci.
Tagad toties es zinu, ka Motörhead ir tā pati blice, kas izpilda leģendāro "Ace of Spades" un kuras līderis ir tās vizuāli visai atbaidošais basists Lemijs Kilmistrs. Stilistiski Motörhead ir kaut kas līdzīgs AC/DC, tikai ar lielāku noslieci uz nopietnību.
Lai gan grupai tiek piedēvēts bezmaz sātana pielūdzēju statuss, es neko tādu Motörhead mūzikā nesaskatu - nekā vairāk par "i don`t give a fuck" attieksmi viņi, manuprāt, pat nemēģina piedāvāt, plus, protams, tam tiek pievienots tipisks smagā (un ne tik smagā) roka mačo-isms ar tādām oriģinālām domām kā:
"High life, I`m a fool for you
Low life, like to break the rules
First bite, you know I got a taste for you
I`m gonna make you shine"
Iespējams, ka Motorhead roks ir vienkāršs kā zābaks. Iespējams, neko vairāk kā "rokenrols ir labs", "sekss ir labs", "narkotikas ir labas" šī grupa pateikt nevar. Taču - un to vajag ņemt vērā - tā arī necenšas. Toties tā māk spēlēt milzīgā ātrumā, reizēm piedāvājot kādu interesantu rifiņu, visu laiku saglabājot lielisku tonusu un ne uz brīdi nezaudējot vitalitāti. Kaut kas viņiem droši vien ir pārņemts no metāla pirmtēviem - "Black Sabbath", jo arī Lemija balsī ir sava līdzība ar Oziju - proti, tā nav īpaši skaista vai īpaši spēcīga. Patiesībā sajūta ir tāda, ka Lemijs ir nežēlīgi aizsmacis. Toties melodijas ir visnotaļ popsīgas un tādas, ka tās klausoties gribas lēkāt un ārdīties (it kā es uz to būtu spējīgs), nevis sēdēt biroja krēslā un taisīt prezentāciju. Bet prezentācija ir jātaisa, lai gan es labprātāk iztēlotos, ka:
"Stay calm, don`t be alarmed, it`s just a holiday
Back at the funny farm"
Tagad toties es zinu, ka Motörhead ir tā pati blice, kas izpilda leģendāro "Ace of Spades" un kuras līderis ir tās vizuāli visai atbaidošais basists Lemijs Kilmistrs. Stilistiski Motörhead ir kaut kas līdzīgs AC/DC, tikai ar lielāku noslieci uz nopietnību.
Lai gan grupai tiek piedēvēts bezmaz sātana pielūdzēju statuss, es neko tādu Motörhead mūzikā nesaskatu - nekā vairāk par "i don`t give a fuck" attieksmi viņi, manuprāt, pat nemēģina piedāvāt, plus, protams, tam tiek pievienots tipisks smagā (un ne tik smagā) roka mačo-isms ar tādām oriģinālām domām kā:
"High life, I`m a fool for you
Low life, like to break the rules
First bite, you know I got a taste for you
I`m gonna make you shine"
Iespējams, ka Motorhead roks ir vienkāršs kā zābaks. Iespējams, neko vairāk kā "rokenrols ir labs", "sekss ir labs", "narkotikas ir labas" šī grupa pateikt nevar. Taču - un to vajag ņemt vērā - tā arī necenšas. Toties tā māk spēlēt milzīgā ātrumā, reizēm piedāvājot kādu interesantu rifiņu, visu laiku saglabājot lielisku tonusu un ne uz brīdi nezaudējot vitalitāti. Kaut kas viņiem droši vien ir pārņemts no metāla pirmtēviem - "Black Sabbath", jo arī Lemija balsī ir sava līdzība ar Oziju - proti, tā nav īpaši skaista vai īpaši spēcīga. Patiesībā sajūta ir tāda, ka Lemijs ir nežēlīgi aizsmacis. Toties melodijas ir visnotaļ popsīgas un tādas, ka tās klausoties gribas lēkāt un ārdīties (it kā es uz to būtu spējīgs), nevis sēdēt biroja krēslā un taisīt prezentāciju. Bet prezentācija ir jātaisa, lai gan es labprātāk iztēlotos, ka:
"Stay calm, don`t be alarmed, it`s just a holiday
Back at the funny farm"
2007-04-11
comments powered by Disqus