Un tavas domas?
Leģendārajā Benvenuto lapā atradu rakstu ar viņa domām par latviešu literatūru/kino ar tipiskas latviešu filmas sižeta atstāstījumu:
"Tāds kārtīgs latviešu bāleliņš - asariņu birdinātājs, parasti sasniedz īstu mazohistisku baudījumu tad, ja uzņem filmu, kurā ir šo obligāto ingridientu apkopojums: akla atraitne, kuras vīrs aizgājis karā, atstājot trīs bērnus uz rokām, kuri strādā pie ļaunā saimnieka, aužot segas muižniekiem, kamēr sāk asiņot rokas. Viens no viņiem saķer plaušu karsoni un nomirst, pārējie abi bēgot no mājām, bada un mātes vājprāta, ielūst agra pavasara trauslajā ledū un noslīkst. Māte to uzzinot, pilnībā sajūk prātā un aizdedzina māju, paraujot sev līdzi vēl 4 cilvēkus, bet pēc kāda laika no kara atgriežas vīrs, kurš karā zaudējis pusi galvas, atlikušo mūžu nodzīvo pagastmājas pagrabā - mitrumā, tumsā, vientulībā un izmisumā, pārtiekot no žēlsirdības dāvanām."
Šis tas tur ir, vai ne?