Fly on the Wall
music — Australia — 1985

6.0
"Fly on the Fall" oficiāli neskaitās viens no labākajiem AC/DC albūmiem un netiek dēvētas par jauno "Back in Black" viena gluži vienkārša iemesla dēļ - šis albūms patiešām nav nemaz tik ievērojams, lai tam dziedātu dižas slavas dziesmas. Visīsākais tā raksturojums būtu - vienkāršs AC/DC, bez nevienas izteikti izcilas kompozīcijas, ok, daži gabali ir tīri interesanti, bet ne vairāk. Diezgan būtiska ieraksta problēma ir problēmas ar Braiena Džonsona balsi, ja tu esi radis viņu dzirdēt tādu kā, piemēram, "Hell`s Bells" izpildot, tad šeit viņš tāds vairs nav, ne tuvu ne. Protams, viņš joprojām nav gluži vājš vokālists, bet viņa balss spēks ir ievērojami samazinājies un līdz ar to lielākais uzsvars šajā albūmā tiek likts uz brāļu Jangu ģitāru saspēli. Reizēm tā ir izdodas patiešām laba, kā dziesmā "Playing with girls", reizēm - ne tik ļoti. Noteikti pie albūma mīnusiem ir pieskaitāms salīdzinoši mērenais ieraksta temps, te nekas nenotiek fenomenāli ātri un pa brīžam šķiet, ka bez šī albūma es tīri labi varētu arī iztikt. Piemēram, "Hell of high water" ir tik tukša kompozīcija, ka tai veltīt vairāk kā pāris vārdus jau ir nepamatota greznība. "Fly on the wall" ir labs ievads, rifs gan ir apmēram tāds pats kā iekš "Highway to hell", bet problēma ir tāda, ka tālāk dziesma ne par ko lielāku neattīstās un rodas sajūta, ka Džonsons ir bišķi par traku aizsmacis. Spēcīgāks gabals ir "Shake your foundations", kurā tu jūti lielāku līdzdalību brāļu Jangu pasaulē, taču atkal jau Džonsons to visu nedaudz sabojā. Vispār gribētos izteikt patiesas skumjas par to, kā viens tips varēja dažu gadu laikā tik ļoti "novājēt" - ja astoņdesmito sākumā ar viņu nevarēja sacensties neviens līdzīgu grupu dziedātājs, tad astoņdesmito gadu vidū ne viens vien viņu varēja pārspēt. Protams, rock`n`roll lifestyle tur varētu būt pie vainas. Bet man ir gluži vienalga, kāpēc Džonsona balss nerullē, ja tā nerullē.
2007-05-15
comments powered by Disqus