Romantic Tragedy`s Crescendo

Nē, nupat man metāls ir jau patiešām pilnīgi piegriezies. Un ko citu var gaidīt, ja tu diendienā to vien dari, kā to klausies? "Macbeth" ir kārtējā gotiskā metāla grupa, kas, kā jau ierasts, pārstāv rokmūzikas ziņā apšaubāmu zemi - Itāliju.
Tematika - kā jau šādam stilam ierasta - mīlestība un nāve. Nebrīnītos, ja izrādītos, ka arī HIM skaitās gotiskais metāls. Vismaz lirika līdzīga kā:
"Stand here beside me
and pity our existence,
we are like weak flowers
trodden by the step of time,
my heart bleeds for you,
my only dear love,
embrace me, you and I
will be as one forever..."
arī Vallo kungs varētu bez problēmām iz savas mutes izdabūt.
Tiesa, šī blice ir radikāli atšķirīga no HIM daudzās citās ziņās - pirmkārt, tā ietur klasisko žanram manieri - paņēmuši vienu operisku dziedātāju beibi un kaut kādu pretīgu rēcošu sātanistu. Nezinu, manuprāt, šāds mīlnieku pāris ir diezgan pretīgs, vismaz "The Mournful Lover" tās rēkšanas skaņas, kuras izdod tas tips, ir vairāk nekā ļoti nedraudzīgas. Patiesībā sāku saprast, ka dziesmu struktūra, kompozīcija un visa pasniegšanas maniere šīm blicēm ir vienveidīgāka nekā pankiem - šķiet, ka eksistē kaut kāds etaloniskais operātiski sātaniskais albūms, kuru visi cenšas atdarināt, vismaz pat es šo ierakstu ar citiem izpildītājiem jau dzirdējis esmu. Protams, es nesaku, ka šādā mūzikā nebūtu sava skaistuma (lai arī tipos rēcējos - un par to es esmu gatavs atbildēt - nekā forša nav). Un nekādas nepieciešamības saglabāt šo albūmu manā krājumā arī nav. Nāve mīlestībā mani neinteresē, bet nekā cita "Macbeth" piedāvāt nespēj.
2007-05-18
5.0
comments powered by Disqus