Italy

Saules dūriens

7
Kas mani izcili kaitina padomijā izdotos Rietumu autoru stāstu krājumos, ir apstāklis, ka ir grūti saprast, vai tas, kas ir nonācis tavās rokās, ir tāds tekstu apkopojums, kādu par labu esam ir atzinis pats to autors, cenzūras darbības rezultāts vai vienkārši nejauši atlasīti teksti, kuri padomju lasītājam tikuši piedāvāti kā ieskats konkrētā rakstnieka daiļradē. Par Tomasso Landolfi darbu krājumu, kas 1987. gadā PSRS nāca klajā ar nosaukumu "Saules dūriens" es ar salīdzinoši lielu pārliecību apgalvošu, ka itāļu valodā tieši šāds krājums nav sastopams. Arī apstāklis, ka krājumā iekļautos stāstus krievu mēlē ir tulkojuši divi dažādi tulkotāji, nerada ticību versijai, ka šis ir "īsts" stāstu krājums. Šajā ziņā es vispār esmu diezgan piekasīgs - galīgi neesmu sajūsmā par tādām izlasēm, kur tev nav īsti skaidrs, kādi ir bijuši to atlasīšanas kritēriji un kāda bijusi motivācija tiem, kas šīs izvēles izdarījuši. Tomēr ne par to, protams, ir runa.
2020-08-16 20:17:37
book, 1987

The Good, The Bad and the Ugly

8.5
Eh - tas tik ir aplauziens! Pat nesaprotu, kā tas ir iespējams, bet Serdžio Leones spageti vesterns "Labais, ļaunais un neglītais" nav iekļauts Rietumas/Naumaņa 500 filmu grāmatā, tikai jau pēc filmas noskatīšanās atklājās, ka patiesībā man bija jāskatās "The bad and the beautiful" - melodrāma ar Lanu Tērneri un Kērku Daglasu. Līdz ar to pa vakariem atlicināties laiks visnotaļ apjomīgajam Leones varoņvēstījumam patiesībā nekādā mērā nav veicinājis manu šī gada kino plāna izpildi. Šajā ziņā drusku nepaveicās, bet neko darīt.
2017-07-02 19:13:49
film, 1966

Journey to Italy

7.5
Roberto Roselīni režisētā filma "Ceļojums uz Itāliju" ir visai īpatnēja filma - kaut vai tālab vien, ka tā lielā mērā šķiet esam dokumentāls tūrisma ceļvedis pa Neapoli un tās apkārtni, kas viltīgā veidā pasniegts kā mākslas kino. Te tu redzēsi vairumu šī apvidus visslavenāko tūrisma objektu - gan Vezuvu, gan Pompeja, gan muzejus, gan katakombas, gan dīvainās skeletgalvu kapenes, turklāt vēl vairumā šo objektu galvenajai varonei līdzi būs kāds gids, kas ne pārāk aizraujošā veidā stāstīs attiecīgā objekta vēsturi. Un jā - vienlaikus tas skaitās mākslas kino. Ja tā padomā, kaut kādā mērā varētu pat teikt, ka sižets un varoņi šajā filmā gluži kā pornogrāfiskās filmās ir tikai acu aizmālēšanai, lai tev rastos sajūta, ka tas ko tu skaties, ir kaut kāds stāsts un kaut kāds vēstījums.
2017-06-12 20:28:09
film, 1954

The Night Porter

7
Sākot skatīties leģendāri skandalozo "Nakts portjē", ātri vien mani pārņēma sajūta, ka esmu šo filmu redzējis. Tiesa, ļoti sen, līdz ar to vairāk par atsevišķām ainām atmiņā neuzaisa. Turpinot to skatīties, nācu pie nepārbaudāma secinājuma, ka savulaik esmu noskatījies filmas sākumu, bet ne vairāk. Tas principā izskatās itin ticami, jo "Nakts portjē" nekādā ziņā nav saucama par vieglu skatāmvielu. Ikviena filma, kas pamanās apvienot nacismu, fetišismu un sadomazohismu, un vienlaikus sevi identificē ar mākslu, nevis pornogrāfiju, nevar būt pati vieglākā skatāmviela pasaulē.
2016-08-24 06:01:26
film, 1973

La felicità è un sistema complesso

4
Lidojot ar Air China, filmu piedāvājums ir diezgan ierobežots. Gan tādā ziņā, ka filmu nav sevišķi daudz, gan ar to, ka liela to daļa ir mistiski ķīniešu ražojumi, par kuru kvalitāti nav vispār nekādas skaidrības. Visubeidzot, valodas problēma: ķīniešu filmas ir vispār bez subtitriem, bet angliskās - tikai ar ķīniešu. Normālos apstākļos filmas angļu vai vācu valodā varu mierīgi skatīties tāpat, bet lidmašīnās dzirdamība un skaņas kvalitāte parasti nav SCAPE kvalitātē. Līdz ar to sakarīgākais variants ir citvalstu filmas - tām parasto subtitri or arī angliski. Zināms, ka esmu liels Eiropas kino mīlis, tad nu izlēmu skatīties Itālijas kino veikumu "Sarežģītā laime" (The Complexity of Happiness), neko iepriekš par šo filmu nezinot.
2016-04-16 18:03:53
film, 2015

Numero Zero

5.5
Divas reizes Umberto Eko ir paziņojis, ka viņš izbeidz savu darbību daiļliteratūras lauciņā. Divas reizes viņš pēc šādiem paziņojumiem tomēr ir nācis klajā ar kādu jaunu romānu. Diemžēl jāatzīst, ka katrā nākamā atgriešanās viņa gadījumā ir mazāk spoža, un tas Eko, kas atgriezās ar "Pilotnumuru" galīgi vairs nav tāds autors, kura jauns darbs ir Notikums ar lielo burtu. Ja šī grāmata būtu paša Eko pilotnumurs literatūrā, neesmu drošs, ka viņam būtu sevišķas cerības turpinājumu.
2016-02-15 05:46:39
book, 2015

Invisible Cities

6.5
Italo Kalvino tomēr ir viens no tiem rakstniekiem, kuru darbus labāk lasīt nelielās devās - kādu vienu reizi pāris gados, nevis biežāk, jo viņam jau nu baigi ir izteikts savs dīvainais speciālais stiliņš, kurš var arī sākt krist uz nerviem.
2014-10-14 04:43:02
book, 1972

t zero

7.5
Šķiet, ka man nevajadzēja turpināt Kalvino stāstus - kamēr "Cosmicomics" pamatdaļa šķita svaiga un aizraujoša, turpinājums tai izteikti šķita esam "more of the same" un vairāk garlaikoja nekā izklaidēja.
2014-01-26 10:01:59
book, 1967

Cosmicomics

8.5
Italo Kalvino tomēr bija viens patiešām lielisks autors! Izdomas bagāts, nedaudz traks, ar izteiktu noslieci spēlēties ar literāro darbu formām, struktūrām, vēsturi, jēdzieniem un galvenokārt - ar lasītāju.
2014-01-05 09:07:35
book, 1965

La Grande Bellezza

9.0
2013.gads ir gandrīz cauri. Šī būs filma, ar kuru man šis gads noslēgsies, un tā nav nejaušība, bet apzināta izvēle.
2013-12-30 06:53:11
film, 2013

Baaria

7.0
Ha! Tas beidzot ir noticis - esmu noskatījies visas filmas, kas man stāvēja mapē "jānoskatās". Beidzot varu sākt jaunu skaistu dzīvi un atkal lejuplādēt milzīgu daudzumu visdažādāko lenšu un tām ļaut gadiem krāties. Bet vismaz uz pāris dienām šī mape būs tukša. Ignorējot, protams, vēl pāris nenoskatītas filmas, kuras mētājas citās mapēs un tāpēc neskaitās.
2013-08-08 10:08:15
film, 2009

Le Quattro Volte

5.0
Šķiet, ka esmu pārāk truls, lai baudītu intelektuālu kino. Vismaz šī filma, kura atbilstoši Wiki ir saņēmusi nedalītu vispasaules atzinību un kura esot "one of those rare films that anyone could enjoy, whether or not they normally care for slow Italian art cinema" man galīgi nešķita baudāma.
2013-05-29 10:25:14
film, 2010

Live at Kalnciema kvartāls

7.0
Izlasot par kādu mūziķi, ka viņš ir akustiskās ģitāras Džimijs Hendrikss, bišķi jau nu mani pārņem skepse. Jo īpaši, ja izskatās, ka šādi viņu galvenokārt dēvē pats Antonio Forcione, vismaz apraksts Wikipedia pamatīgi izskatās pēc pašreklāmas. Līdz ar to nebija tā, ka uz viņa koncertu Kalnciema kvartālā es būtu skrējis pa galvu pa kaklu.
2013-05-24 10:53:01
music, 2013

Mr. Palomar

6.5
Italo Kalvino ir viens no tiem rakstniekiem, kuru grāmatas galvenokārt ir interesantas tajās izmantotās tehnikas dēļ un ne tik ļoti - sava satura dēļ. Tā "Kad ceļotājs ziemas naktī" katra nodaļa ir citā literārajā stilā un atstāsta it kā citas grāmatas saturu, kamēr "The Castle of Crossed Destinies" atstāsta dažādus notikumus, izmantojot taro kāršu komplektu.
2013-03-20 05:24:45
book, 1983

Habemus Papam

7.5
Būtu pārspīlējums filmu "Mums ir pāvests" dēvēt par pravietisku, proti, ka tā paredzēja Benedikta XVI atkāpšanos, taču kaut kas tajā visā ir - tomēr salīdzinoši neilgi pēc šīs filmas iznākšanas (ok, gandrīz divus gadus vēlāk) notika kaut kas tāds, kas nav pieredzēts gadsimtiem ilgi - Romas pāvests ņēma un paziņoja atkāpšanos no amata.
2013-03-19 05:08:19
film, 2011

Per Un Amico

8.5
Itālija populārās mūzikas lauciņā droši vien vislabāk ir zināma ar dažādiem glīšiem puisiešiem, kas dzied salkanas balādes par mīlestību. Vai arī ar itāļu disko, kas teju ikvienai pusmūža sievietei bijušajā padomijā asociējas ar laikiem, kad zāle garšoja labāk. Taču līdzās dažādiem Toto Cutugno stila tipāžiem Itālija var lepoties ar to, ka šajā zemē ir tapis gana daudz augstākās raudzes progroka, un "Premiata Fornerica Marconi" ir droši vien pasaulē vislabāk zināmā šī stila itāļu grupa. Protams, nav tā, ka šī kolektīva daiļrade ir labi pazīstama ikvienai Jonas Brothers cienītājai, bet PFM bija pirmā itāļu grupa, kurai vispār izdevās iekļūt, gan britu, gan amerikāņu mūzikas topos (ne tajās augstākajās vietās gan).
2012-02-03 09:02:11
music, 1972

The Prague Cemetery

6.5
Kad 2004.gadā iznāca "Karalienes Loanas noslēpumainā liesma" un Umberto Eko paziņoja, ka šis ir viņa pēdējais romāns, tas daudzus lasītājus, tai skaitā mani, nopietni apbēdināja (par spīti tam, ka "Noslēpumainā liesma" nekādi nebūtu saucama par viņa veiksmīgāko darbu). Tagad, pēc "Prāgas kapu" izlasīšanas, zinot, ka Eko atkal ir paziņojis, ka šis jau nu gan noteikti ir viņa pēdējais veikums daiļliteratūras laukā, es būtu daudz vieglāk gatavs samierināties ar to, ka "Rozes vārda" un "Fuko svārsta" autors varētu vairs nerakstīt.
2011-12-07 09:20:12
book, 2010

Io sono l`amore

8.0
Tā kā nedaudz vairāk kā pēc nedēļas Lienei gaidāms īss atvaļinājuma ceļojums uz Itāliju, šis šķita īstais laiks, lai noskatītos kādu Apenīnu pussalā tapušu filmu. Un vēl īstāks laiks tas šķita, lai noskatītos jaunu itāļu filmu, kura nominēta Oskaram (tiesa - visai negaidītajā labāko tērpu kategorijā, un nevis par labāko filmu svešvalodā). Filmas viena no interesantākajām odziņām slēpjas apstāklī, ka galveno lomu tajā atveido Tilda Swinton, kuru diez vai tu būsi pieradis redzēt filmās, kurās ir jārunā itāliski. Un vēl vairāk - šajā filmā oskarotā angļu aktrise ne tikai runā itāliski, bet pat atveido krievieti, kas pirms vairākiem gadu desmitiem pārcēlusies uz Itāliju (tiesa - filma nesniedz atbildi uz jautājumu, kādā veidā viņai bija iespējams tā vienkārši ņemt un pamest savu bargo dzimteni, pēc kuras viņa joprojām tā ilgojas). Uz Itāliju viņu atveda Tankredi - tekstila rūpnīcas īpašnieka dēls, kuram Emma (kas gan nav viņas īstais vārds, no kura viņai vīrs lika atteikties) dzemdēja divus dēlus un meitu un ar kuru viņa tagad, mūsdienās, dzīvo vienmuļu un visai sērīgu dzīvi, jo nekā viņu attiecībās sen nav vairs atlicis.
2011-01-31 07:38:56
film, 2009

Adam, One Afternoon, and Other Stories

7.5
Diezgan interesanti sanāca - šo grāmatu lasīju kā nākamo pēc Roalda Dāla "Desmit stāstiem par lidošanu", un izrādījās, ka abi stāsti krājumi viens ar otru ļoti labi saskan. Gluži tāpat kā Dāla gadījumā, šeit mums ir darīšana ar ievērojamu autoru viņa karjeras pirmsākumos, kad viņš vēl tikai veidojas kā rakstnieks un tikai pamazām iegūst saviem vēlākajiem darbiem raksturīgās iezīmes. Turklāt arī tematiski ir daudz līdzību - ne velti šajā grāmatā vairāki stāsti tiek veltīti 2.Pasaules karam, tiesa, no nedaudz cita skatpunkta nekā Dāla gadījumā. Un vismaz daži stāsti diezgan mierīgi būtu varējuši pārvietoties no vienas grāmatas uz otru. Kaut vai Kalvino stāsts par Argentīnas skudru - es pavisam skaidri spēju iztēloties, kā kaut ko tamlīdzīgu būtu uzraksījis Dāls. Tāpat - stāstu "Viens no trijiem vēl ir dzīvs". Tiešām interesanta sakritība, ka paņēmu šīs divas grāmatas bibliotēkā reizē un vēl arī lasīju tās vienu pēc otras. Vai arī tā nav sakritība, jo sakritību nav? Katrā ziņā pieredze ir īpatnēja.
2010-04-01 20:23:50
book, 1957

Mediterraneo

7.5
Sasodīts! Uzrakstīju aprakstu un neizdevās to saglabāt, tagad atkal jāraksta par jaunu, lai arī iepriekšējais apraksts, manuprāt, bija sanācis visnotaļ labs, bet otro reizi tajā pašā upē neiekāpsi.
2009-12-26 09:59:56
film, 1991

The Castle of Crossed Destinies

6.5
"Kad ziemas naktī ceļinieks" mani padarīja par Italo Kalvino fanu. Kžištofs no Polijas (kas arī ir šīs grāmatas liels cienītājs) atzinās, ka esot lasījis arī vēl citas Kalvino grāmatas, kas ne tuvu neesot "Ceļinieka" cienīgas. Es tomēr izlēmu pārliecināties pats, un tagad varu teikt - Kžištofam bija pilnīga un galīga taisnība.
2009-09-04 14:28:12
book, 1973

The Prince

7.0
Nikolo Makjavelli traktāts "Valdnieks" droši vien ir viena no visu laiku ievērojamākajām "pašpalīdzības" grāmatām - tās kategorijas literārajiem veikumiem, kas paredzēti, lai palīdzētu to lasītājam kļūt bagātam, laimīgam, nepārspējamam seksā un vēl arī interesantam sarunu biedram. Tomēr tajos senajos Renesanses laikos, kad dzīvoja Makjavelli, plašo tautas masu lasītprasme bija zem jebkādas kritikas un līdz ar to viņam nebija iespējas pašam kļūt slavenam un bagātam, tirgojot rokasgrāmatu "Notīri dubļus no savas sejas un pārstāj seksuāli izmantot kazas". Šajā laikā filozofiski literārā mērķauditorija bija gaužām šaura, taču no tās tāpat varēja dabūt pietiekami labu maizes riecienu. Un tālab, lai pieglaimotos Florences valdniekam un saņemtu no viņa kādu treknāku zupas šķīvi, Makjavelli uzrakstīja šo rokasgrāmatu, kas dod labas pārvaldības principa ievērošanas padomus valdniekiem. Protams, es īsti neesmu painteresējies, vai Makjavelli motīvus šīs grāmatas tapšanai esmu uzminējis pareizi, bet tas jau arī nav gluži tik būtiski.
2009-07-23 14:46:03
book, 1532

The Periodic Table

5.0
Kā jau tas bieži gadās ar grāmatām, kuras tiek atzītas par izcilām, Primo Levi "Periodiskā tabula" mani pamatīgi garlaikoja. Nezinu, kas tieši tur bija pie vainas - vāciskais tulkojums, pelēcīgās ziemas depresija vai kādi citi faktori, bet es šajā grāmatā nesaskatīju to, kas to padarītu par visu laiku labāko zinātnes tēmai veltīto grāmatu. Pati ideja - sadalīt cilvēka (šajā gadījumā - paša Primo Levi) dzīvi dažādiem ķīmiskiem elementiem atbilstošos posmos, varētu būt gana laba. Un tāpat ir skaidrs, ka zināšanas ķīmijā autoram arī bija vairāk nekā pietiekamas, lai šo tēmu pavilktu. Taču problēma man ir tajā, ka mani šī grāmata gluži vienkārši neieinteresēja. Un kā lai es nepūlētos, tās lasīšana man sagādāja piepūli un nevis prieku, bet šādos apstākļos ir grūti būt sajūsmā par kādu mākslas darbu. Vispār sākotnēji es bažījos, ka Levī lielāko grāmatas daļu veltīs savai pieredzei Otrā pasaules kara laikā (kā nekā, tas skaitās viens no viņa jājamzirdziņiem), taču šīs bažas neattaisnojās. Tā vietā atklājās cita problēma - tas, par ko viņš raksta, mani neinteresēja. Nezinu, vai tur vainīga mana vienaldzīgā attieksme pret ķīmiju, nepietiekamas vācu valodas zināšanas (tā it kā nevajadzētu būt) vai vēl kas, taču neapšaubāmi šī grāmata mani pamatīgi nomocīja, neko daudz pretī nedodot.
2008-12-30 17:26:35
book, 1975

Malèna

7.5
Otru tādu filmu kā "Malena" es nezinu. Šajā filmā rāda TĀDAS lietas, kas mani šokēja. Ja tā nebūtu mākslas filma, bet porno gabals, tas būtu viss daudz maz prognozējami (lai gan - droši vien ne jebkura porno gabala kontekstā tas būtu prognozējami). Tieši pirms pāris dienām ar Lieni diskutējām par to, kā tiek definēta bērnu pornogrāfija, un te nu jāatzīst, ka šī ir viena no tām filmām, kura atrodas ļoti, ļoti tuvu tai slidenajai robežai, pie kuras filmas veidotājus nomētā ar akmeņiem. Filmas galvenais varonis ir 12 gadīgs zēns vārdā Renato, kas ieķeras seksuālajā latīņu valodas skolotāja meitā Malenā. Nekāds brīnums šajā faktā nav saskatāms - Malena = Monika Beluči. Un lielu filmas daļu šis puika pavada masturbējot un fantazējot par Malenu.
2008-12-30 17:09:03
film, 2000

If on a winter`s night a traveler

8.5
Pēdējā laikā grāmatu lasīšanas "projekts" man nebija sagādājis daudz pozitīvu emociju - liela daļa lasāmo grāmatu izrādās stipri garlaicīgas. Italo Kalvino romāns "Ja ziemas naktī ceļinieks" bija patīkams izņēmums. Patiesībā tas bija diezgan pamatīga atklāsme. Jau romāna struktūra kā tāda mani pamatīgi ieinteresēja - tajā nepāra nodaļās tiek risināts sižets, kurā galvenais varonis lasa pāra nodaļas. Un pāra nodaļās sižets, rakstības stils, darbības vieta un viss iespējamais mainās no nodaļas uz nodaļu, jo sanāk, ka varonim pret paša gribu arvien katru reizi tiek iesmērēts cits romāns zem iepriekšējā vāka vai vismaz apgalvojot, ka tas bija šis iepriekšējais romāns. Turklāt tēmas un personāži vismaz daļēji pārklājas arī starp pāra un nepāra nodaļām. Katrā ziņā lasīt šo grāmatu ir diezgan pagrūti, bet tas noteikti ir tā vērts un patiesībā es ar lielāko prieku to būtu arī iegādājies, lai arī latviešu valodā tā nav tulkota un gluži iespējams, ka pasūtīt no Amazon būtu padārgi (ja kas - es lasīju to vācu valodā).
2008-11-12 13:44:33
book, 1979

The Leopard

6.5
Džuzepes Tomasi di Lampeduzas "Gepards" ir viens ļoti dīvains romāns, tik dīvains, ka es patiešām nespēju to saprast. Ne pašu romānu, tajā nekā satriecoši nesaprotama nav, bet es nespēju saprast praktiski neko ap šo romānu. Proti, kā tas sanāca, ka šis romāns, ko izdeva pēc tā autora nāves (dzīves laikā viņš nebija ne ar ko sevišķi ievērojams), iekaroja ne tikai visas Itālijas, bet pat visas pasaules lasītāju sirdis, tika godalgots, tika ekranizēts un visubeidzot atzīts par vienu no ievērojamākajiem divdesmitā gadsimta romāniem. Man pat savā ziņā radās sajūta - vai es patiešām lasīju ĪSTO "Gepardu", to pašu izcilo grāmatu, par kuru rakstīju iepriekšējos teikumos? Varbūt es kaut ko sajaucu un kaut kur pastāv vēl viens tā paša autora tā paša nosaukuma romāns, kurš patiešām atbilst visiem tiem slavas vārdiem, kas tam tikuši veltīti.
2008-09-22 10:44:46
book, 1958

Il Mostro

6.5
Roberto Benini mani par sevi kā par vienu no labākajiem Eiropas traģikomiķiem pārliecināja ar tādām filmām kā "Dzīve ir skaista" un "Tīģeris un sniegs". Ar tādu filmā kā "Briesmonis" viņš mani gandrīz pārliecināja par to, ka viņa humors ir vienveidīgs un apnicīgs un ka savā ziņā Roberto Benini ir tāda Eiropas variācija par tēmu Vudijs Alens. Ok, te es ņemu varbūt nedaudz par stipru (turklāt ir arī Alena filmas, kas man patīk), bet tiesa kas tiesa - šī filma nav sevišķi izcila.
2008-09-04 07:57:28
film, 1994

Pane e Tulipani

8.5
Silvio Soldīnī "Maize un tulpes" ir viena no itāļu filmām, kuras pirms došanās uz Itāliju iesaka noskatīties Lonely Planet. Tā kā pirms mūsu ceļojuma (kuru aprakstu es ceru līdz šīs nedēļas beigām pabeigt, lai arī to nebūt negarantēju) grāmatā pat ieskatījies nebiju, tad skatījāmies to tagad. Atbilstoši LP šī ir viena no tām filmām, kuras skatoties tu nezini - smieties vai raudāt un spēcīgas emocijas tevī pēc tās noskatīšanās paliek vēl ilgi.
2008-08-14 07:56:45
film, 2000

Senza sangue

7.5
Alesandro Bariko darbs "Bez asinīm" ir droši vien īsākais romāns, ko man jebkad nācies lasīt. Tas vēsta par divām sastarpēji saistītām epizodēm. Pirmajā - kādas mazas meitenītes klābūtnē (viņai esot paslēptai zem grīdas) tiek nogalināts viņas tēvs un brālis. Otrā - viņa sastopas ar pēdējo dzīvo no trim vīriešiem, kas bija šajā dubultslepkavībā iesaistīti.
2008-03-21 18:06:58
book, 2002

La Voce Della Luna

4.5
Par šo filmu pirms pāris nedēļām vecāki man jautāja - ko tā īsti nozīmē. Tagad, kad esmu to noskatījies, varu atbildēt - nav ne mazākās nojautas.
2007-05-31 00:00:00
film, 1990

Romantic Tragedy`s Crescendo

5.0
Nē, nupat man metāls ir jau patiešām pilnīgi piegriezies. Un ko citu var gaidīt, ja tu diendienā to vien dari, kā to klausies? "Macbeth" ir kārtējā gotiskā metāla grupa, kas, kā jau ierasts, pārstāv rokmūzikas ziņā apšaubāmu zemi - Itāliju.
2007-05-18 00:00:00
music, 1998

Nuovo Cinema Paradiso

8.5
"Nuovo Cinema Paradiso" tiek uzskatīta par vienu no 20. gadsimta priekšpēdējās desmitgades labākajām itāļu filmām, ne velti tā 1989. gadā saņēma Zelta globusu, Oskaru un BAFTA balvu kā labākā filma svešvalodā.
2007-04-15 00:00:00
film, 1988

Symphony of Enchanted Lands

8.0
Nupat es sevi esmu pārsteidzis - kā izrādās, man patīk simfoniskais metāls. Dīvaini, ka nebiju to piefiksējis iepriekš. Manas atmiņas saistībā ar šo "Rhapsody" ierakstu būtībā bija pilnīgi nekādas, nekad nebiju tam pievērsis sevišķu vērību, bet tagad atklāju, ka tas ir patiešām skaists.
2007-05-04 00:00:00
music, 1997

The Tiger and the Snow

9.5
Roberto Benini - Jūs turpināt mani apburt! Protams, es apzinos, ka Benini ir šis tas kopīgs ar Vudiju Alenu, taču, ja godīgi, mani tas ne mazākajā mērā neuztrauc. Vismaz es nevaru neatzīt, ka divas viņa filmas, kuras esmu redzējis, ir ierindojamas starp emocionāli visspēcīgākajiem kinodarbiem, kādus es jebkad esmu redzējis.
2007-04-26 00:00:00
film, 2005

Amarcord

8.0
"Amarcord" bija pēdējā no patiesi lielajām Frederiko Fellini filmām - "Kabīrijas naktis", "La Strada", "La Dolce Vita", "8 1/2". No šīm filmām "Amarcord" (jeb latviski - "Atceros") ir visvieglākā, būdama pamatā traģikomēdija, lai arī ar gana daudziem dramatiskuma elementiem.
2007-04-12 00:00:00
film, 1973

La Vita E Bella

8.5
Šķiet, ka filmai "Dzīve ir skaista" pieder absolūtais rekords sagatavošanās laika ziņā no brīža, kad filmu ieguvu savā rīcībā, līdz brīdim, kad to noskatījos (iespējams gan, ka manā plauktā ir pāris filmas, kas šādā statusā dzīvo pat vēl daudz ilgāk, bet tās es tik ļoti neizjūtu - viena lieta ir filma kompaktdiskā un pavisam cita - datorā). Kā var noskaidrot pēc faila izveidošanas vecuma, šo filmu ieguvu pirms gandrīz precīzi divarpus gadiem un ne reizi vien biju tuvu tam, lai to noskatītos.
2007-04-11 00:00:00
film, 1997

Stealing Beauty

8.0
"Stealing Beauty" ir tāda filma, par kuru es varētu droši rakstīt, ja mana lapa sauktos nevis vakardienas analītiķis, bet "Sarunas par seksu". Un tomēr es par to varu rakstīt arī par analītiķi uzdodamies.
2007-08-30 17:27:11
film, 1996

In Cauda Semper Stat Venenum

4.0
Progresīvais roks tomēr ir viens savdabīgs mūzikas žanrs. Tā labākās grupas - Jethro Tull, Genesis, King Crimson, Pink Floyd (ja viņus skaitīt pie progeriem) spēja izmainīt cilvēku izpratni par to, ko roks spēj un ko roks nespēj, paverot tādus plašumus, par kādiem pirms tam retais varēja sapņot, pierādot (un es uz šādu viedokli pastāvu ar visām četrām!), ka roks nav švakāks par klasisko mūziku tikai tāpēc, ka to izpilda mataini neglīti tipi, kas gatavi pārgulēt ar katru meiteni vecumā no 8 gadiem (un katru zēnu arī, for that matter), nevis sapūderēti smalkuļi lielos pantalonos un smieklīgās parūkās. Taču progrokā netrūkst arī izteikti parodisku ierakstu, kas varbūt arī ir pietiekami "nopietni" utt., bet kas savā bezjēdzīgumā, savas meistarības un tehnisko fīču demonstrēšanā pilnībā aizmirst par to, ka tiem vajadzētu reprezentatēt mūziku. Un itāļu progroka apvienība "Jacula" šeit būtu izteikti pieminēšanas vērta. Patiesību sakot, es līdz vakardienai nemaz nezināju par tādas grupas eksistenci un šaubos, ka ir daudz tādu, kas par to zina sevišķi daudz, vismaz tik ievērojama grupa, lai par to būtu rakstīts angliskajā Vikipēdijā, Jacula nav. Taču jāatzīst, ka šī grupa vienā ziņā ir ļoti savdabīga. Proti, kamēr King Crimson uzsvaru lika uz Fripa ģitāru un Leika balsi (vismaz savā pirmajā albūmā), Jethro Tull piedāvāja Ījena Andersona flautas spēles mākslu, Genesis bija Pītera Geibriela oriģinālās kompozīcijas un skatuves imidžs, Emerson, Lake&Palmer lielā klasiskās mūzikas iesaistīšanas mānija un Emersona brīnumainā darbošanās ar sintezatoriem (kas gan man nekad nav īpaši patikusi) un Yes - kaitinošais Džona Andersona vokāls pārī ar Stīva Hova ģeniālajiem ģitārista pirkstiem, "Jacula" vienīgo uzsvaru vismaz šajā albūmā liek uz - ērģelēm. Jā, patiešām uz normālām baznīcas ērģelēm. Nezinu, vai arī albūms tapis baznīcā, vai kā, bet īpaši nekādus citus instrumentus līdzās ērģelēm es šeit nemanu. Vēl stilīgi ir tas, ka visi teksti (kuri summāri varētu būt ap 50 vārdiem visa albūma garumā) ir latīņu valodā. Vienai kompozīcijai es pat saprotu nosaukumu: "Magister dixit" (skolotājs saka)! Ģeniāli, vai ne. Laiku pa laikam kaut kāds tips nopietnā balsī pasaka: "Magister dixit" un tad turpinās ērģeļu orģijas. Protams, nekādas jau nu ne orģijas, bet tāda tipiska baznīcas spēlēšana. Tikām kompozīcija "Thriumphatus Sad" piedāvā mazliet daudzveidīgāku skanējumu - ģitāra ar šausmīgu distortion, laiku pa laikam kaut kas līdzīgs bungām un... salīdzinoši interesantāka ērģeļu kompozīcija. Dziedāšanas gan, protams, atkal nav, toties tas pats tips tagad saka: "Thriumphatus Sad". Oriģināli un daudzveidīgi, ne? Vispār to der pieminēt, ka grupas vokālists nekad nedzied, tikai reizēm runā. Turklāt tiešām runā, nevis tā kā Leonards Koens, kas runā muzikāli, bet šitais runā tā kā mācītājs. Patiesībā es pat nesaprotu, kāpēc šis viss veidojums skaitās rokmūzikai piederīgs un nevis klasiskajai, taču jā - tur taču ir tā viena dziesma ar ģitāru! Vispār - diezgan unikāls veidojums ir grupa "Jacula". Žēl, ka citus tās albūmus es droši vien nekad neizdzirdēšu (lai gan dabūt tos patiesībā ir iespējams)... Ā, starp citu, kā vēlāk noskaidroju, Jacula esot sātanisti. Neteikšu, ka mani tas šausmīgi šokētu.
2006-10-27 00:00:00
music, 1969

New Finnish Grammar

7.0
"Jaunā somu gramatika" ir romāns par cilvēku bez atmiņas. Ne pārāk oriģināla tēma, ne? Bet ja tev pasaka, ka šis cilvēks bez atmiņas ir aizmirsis arī valodu un viņam nākas pakāpeniski no nulles apgūt un veidot pilnīgi visu savā dzīvē (vismaz to, kas saistīts ar valodu - veikt dažādus sadzīves darbus viņš joprojām var). Un vienīgais, kas viņu kaut kā piesaista realitātei ir birka viņa jūrnieka mēteļa iekšpusē ar vārdu Sampo un kaut kādu somu uzvārdu, pateicoties kurai šis varonis tiek pie kaut kādas identitātes un sāk mācīties somu valodu, jo cita pieturas punkta identitātes iegūšanai viņam nav.
2008-01-02 09:42:42
book, 2000

The Mysterious Flame of Queen Loana

8.0
If Umberto Eco is to be trusted, this will be the last of him I`ll be reading. On one hand I can understand his position - he`s 73 now and you rarely write your best work when you`re beyond such age. Since 1983 when "The name of the rose" came out Eco has been loved and respected in the world of the reading public. He has also enjoyed quite a lot of success as a historian of the Middle Ages, so he has nothing to regret about. Yet his decision can do nothing but make me sad. When one of the greatest voices of a generation decides to write no more, it is always sad. And if it`s one of your favourite writers of all time, you can only regret it.
2006-09-05 00:00:00
book, 2004

The Island of the Day Before

9.0
As a fan of Eco it was my duty to read the only one of his novels (except for the latest one) that is not translated into my mother language. First I prepared to take on it in Russian since I already had read "Baudolino" in that language. But when I found out that the English version cost about the same as the Russian I decided to push myself to the limit and read this book in a language that I`m not particulary comfortable with. Only when the book was already in my hands a vague anxiety creeped into my mind whether I would be able to read Eco in English. Mr Eco`s books aren`t usually characterised by an extremely simple language and the intellectual baggage provided in each of his novels couldn`t fit in a nutshell. Therefore one really needs to be quite brave (and stupid as a matter of fact) to try to get through one of his works in a foreign language. Yet I am not a chicken, I`m a donkey and that means that I`m stubborn. So I took a grip of myself and started reading. And you know what? You wouldn`t believe me but it wasn`t that difficult at all. Ok, there are passages in Latin in this book but they still would be in Latin head I read them in Latvian. There is a character who speaks in a mixture of different languages which seems to be something between English and German in this translation but it probably would have been much weirder in Latvian-German.
2006-01-03 00:00:00
book, 1995

The Dreamers

7.0
This film spun a massive controversy because its very sexual content. That was probably the thing Bernardo Bertolucci was aiming for, `cos otherwise his new work might have been unnoticed. Mathew is an American student that goes to study to Paris in 1968 and happens to be there at the time of student riots. Yet he doesn`t participate in them for he rather plays sex games with Isabelle and her twin-brother Theo. All of them are fans of good films and music, and they live in a world of peace and boheme. Before watching this film I was informed that there would be quite a lot of sex in it, and it was. Sadly apart from being beautifully done this film hasn`t got very much else to offer. As a matter of fact I`d think that it is a perfect film for a person that thinks of itself as a film expert but actually isn`t one (me for example). There are references to films by Godard, scenes from some old films are shown and once you recognise one of them you think of yourself very highly. If you don`t recognise the scene you think that it only proves the greatness of this film. As for me, I`m not a fan of French new-wave, but "The Dreamers" seemed to me being just a kinkier version of "Zabriskie point". And "Zabriskie point" isn`t my favourite film either.
2005-05-04 00:00:00
film, 2003

Baudolino

9.0
The master`s latest. Baudolino is an old man who has lived a life full of wonders. Born in a swamp, he became the stepson to the emperor Friedrich Barbarossa (you can guess that it happened in the 12th century). He was a very good liar and invented quite many christian myths. But his main quest in life was to find the king John who lived somewhere in the farest East and ruled over the three Indias and the mysterious people inhabiting them. Together with his friends Baudolino went on this voyage and almost got there. That`s strange about this book is that Eco unlike in his other stories about Medieval times gives us unbelievable things - like people who have only one leg or genitalia on their neck, etc. But you can`t be really sure what`s true and what isn`t since what we hear is the story Baudolino tells to a chronist named Nikita. The ending is a bit of surprise although not as much as it could have been. To be honest, I don`t really know why I rate this book that much lower than "Focaults Pendulum" but I still do it. Probably, it`s because there`s too much repetition in here, probably not. It`s still a very good book, and I honestly doubt that Eco would be able to write something not very good.
2004-11-24 00:00:00
book, 2000

Foucault`s Pendulum

9.5
Unikāli - recenzija par manu vienu no visu laiku mīļākajām grāmatām tā arī nav tapusi. Kas to gan būtu varējis gaidīt.
2004-01-07 00:00:00
book, 1988

La Strada

6.5
Another one from the Fellini films (after 8 1/2) didn`t leave an impression of true greatness on me. Yes, some parts of it very really interesting but it is not my kind of film. Perhaps it`s so because I don`t like clowns, maybe not. Of course, it is not a film of low quality - there are no simple good/bad characters but nevertheless I didn`t find it to a film for me.
2004-03-30 00:00:00
film, 1954

L`Avventura

6.0
A young woman returns from a lengthy abscence to her lover just to dissapear again. In the process of searching for her her lover and best friend fall in love. Once again a Michelangelo Antonioni film doesn`t feature a lot of action. On the contrary - pretty much nothing is happening on screen for about 95% of the film. It is not a mystery about the lost woman but a drama or even a melodrama about the remaining people. Though it doesn`t mean that the characters on screen are more active than the ones that are invisible - most of the things they do (Claudia and Sandro are the names of the new-lovers, Anna is the lost one) don`t make very much sense to me. I know that it`s the way it`s supposed to be - real people don`t behave like machines and are confused quite often, but I still wouldn`t say that the film was a terrific experience, especially remembering how boring it was.
2004-04-18 00:00:00
film, 1990

The Bicycle Thief

8.0
A film directed by Vittorio De Sica. Ranked among the best of all time. And not without a reason. It has a lot of significance for me, who knows what it`s like when your bicycle is stolen. And that`s the case here - Antonio Ricci needs to get his bicycle back for without it he would lose his job and would have no chance to feed his family. Along with his son Bruno he searches the post-war Rome trying to find the man in the german cap whom he saw stealing his bicycle. Not a very happy turns his quest to be, and the ending is not promising at all. It`s the way things happen in life and I know the taste. P.S. According to IMDB to make the film more realistic De Sica didn`t hire professional actors, for example, Bruno was just some kid from the street.
2004-04-25 00:00:00
film, 1948