Immortality
Ja tu esi no tiem cilvēkiem, kas seko manam faktoīdam kopš tā pirmsākumiem, tu varētu būt ievērojis vairākas lietas:
1) ka esmu vairākas reizes mainījis rakstīšanas valodu
2) ka vidēji turos aptuveni pie grafika viens ieraksts dienā
3) ka man ir puslīdz nospļauties, vai apraksts sanāk labs vai slikts
4) ka es nekad nemēdzu savus tekstus pārlasīt, tāpēc Endzelīna kungs diez vai gribētu mani ratos vizināt
5) ka ievadam lielākoties nav nekādas saistības ar pamattekstu.
Tā ir arī šoreiz. Pilnīgi bez jebkādas motivācijas, rakstot par Kunderas romānu, uzskaitu sava faktoīda trūkumus.
"Nemirstība" manā izpratnē ir viens no Kunderas spēcīgākajiem darbiem. Tas gan atkal nav nekas īpašs - vispār jau par spēcīgiem es uzskatu visus viņa darbus, kurus man līdz šim ir nācies lasīt (un tādu ir diezgan daudz).
Tomēr "Nemirstība" ir ļoti nepateicīgs romāns, lai par to rakstītu. Kāpēc tā? Kā raksta pats Kundera, šī romāna galvenā īpatnība ir tajā, ka tam nevar pārstāstīt sižetu. No vienas puses, tas, protams, ir labi - jo savā ziņā kāda gan jēga ir literāram darbam, ja tu to visu izklāsīt kādās piecās rindkopās, iespraužot pāris citātus un pieliekot pāris atziņas. Bet aprakstīšanas ziņā tas tomēr ir pagrūtāk.
Labi, mēģināšu. Romāna galveno varoni sauc Aņjesa, viņai ir māsa Lora, vīrs Pols un meita Bridžita. Viņa ir francūziete. Lorai ir mīļākais Bernārs, kas ir žurnālists un Pola čoms. Aņjesa savā būtībā ir jauka, Lora - nejauka.
Tas arī pagaidām ir viss, ko es varu pateikt. Protams, te ir arī savs sižets, kas tiek izspēlēts romāna galveno varoņu starpā, taču tam šoreiz te vietu es neveltīšu. Tāpat papildu sižetā tiek aprakstītas savdabīgās attiecības ar Betinu fon Arnimu, kas bijušas Gētem.
Var teikt, ka romāns ir par nemirstību. Var tā neteikt. Gēte un Hemingvejs pastaigājas viņsaulē. Milans Kundera ar savu draugu kaut kādu profesoru apspriež romānu, kuru Kundera šobrīd raksta.
Viena no šī romāna būtiskajām iezīmēm, ir tā sevis apzināšanās - tipiskākā tās izpausme ir situācijā, kad Hemingvejs Gētem jautā: "Kāpēc Jūs savu nemirstību vēlaties pavadīt tieši manā sabiedrībā?" un Gēte atbild, ka Hemingvejs taču lieliski apzinās, ka tā ir tikai romāna autora iegriba.
Vispār "Nemirstība" ir savā ziņā sarežģītākais Kunderas darbs - to patiešām nevar ietvert vārdos, to var tikai izlasīt.
1) ka esmu vairākas reizes mainījis rakstīšanas valodu
2) ka vidēji turos aptuveni pie grafika viens ieraksts dienā
3) ka man ir puslīdz nospļauties, vai apraksts sanāk labs vai slikts
4) ka es nekad nemēdzu savus tekstus pārlasīt, tāpēc Endzelīna kungs diez vai gribētu mani ratos vizināt
5) ka ievadam lielākoties nav nekādas saistības ar pamattekstu.
Tā ir arī šoreiz. Pilnīgi bez jebkādas motivācijas, rakstot par Kunderas romānu, uzskaitu sava faktoīda trūkumus.
"Nemirstība" manā izpratnē ir viens no Kunderas spēcīgākajiem darbiem. Tas gan atkal nav nekas īpašs - vispār jau par spēcīgiem es uzskatu visus viņa darbus, kurus man līdz šim ir nācies lasīt (un tādu ir diezgan daudz).
Tomēr "Nemirstība" ir ļoti nepateicīgs romāns, lai par to rakstītu. Kāpēc tā? Kā raksta pats Kundera, šī romāna galvenā īpatnība ir tajā, ka tam nevar pārstāstīt sižetu. No vienas puses, tas, protams, ir labi - jo savā ziņā kāda gan jēga ir literāram darbam, ja tu to visu izklāsīt kādās piecās rindkopās, iespraužot pāris citātus un pieliekot pāris atziņas. Bet aprakstīšanas ziņā tas tomēr ir pagrūtāk.
Labi, mēģināšu. Romāna galveno varoni sauc Aņjesa, viņai ir māsa Lora, vīrs Pols un meita Bridžita. Viņa ir francūziete. Lorai ir mīļākais Bernārs, kas ir žurnālists un Pola čoms. Aņjesa savā būtībā ir jauka, Lora - nejauka.
Tas arī pagaidām ir viss, ko es varu pateikt. Protams, te ir arī savs sižets, kas tiek izspēlēts romāna galveno varoņu starpā, taču tam šoreiz te vietu es neveltīšu. Tāpat papildu sižetā tiek aprakstītas savdabīgās attiecības ar Betinu fon Arnimu, kas bijušas Gētem.
Var teikt, ka romāns ir par nemirstību. Var tā neteikt. Gēte un Hemingvejs pastaigājas viņsaulē. Milans Kundera ar savu draugu kaut kādu profesoru apspriež romānu, kuru Kundera šobrīd raksta.
Viena no šī romāna būtiskajām iezīmēm, ir tā sevis apzināšanās - tipiskākā tās izpausme ir situācijā, kad Hemingvejs Gētem jautā: "Kāpēc Jūs savu nemirstību vēlaties pavadīt tieši manā sabiedrībā?" un Gēte atbild, ka Hemingvejs taču lieliski apzinās, ka tā ir tikai romāna autora iegriba.
Vispār "Nemirstība" ir savā ziņā sarežģītākais Kunderas darbs - to patiešām nevar ietvert vārdos, to var tikai izlasīt.
2007-06-03
comments powered by Disqus