Diesel and Dust
Es nebūšu oriģināls, ja teikšu, ka manā izpratnē "Midnight Oil" ir viena hīta dziesma. Ikviens ir dzirdējis "Beds are burning" un tāpat ikviens nav dzirdējis neko citu no viņu repertuāra. Līdz ar to ir tikai loģiski, ka vienīgais viņu albūms manā kolekcijā, ir tas, kurā atrodas "Beds are Burning".
No idejiskā viedokļa es nevaru noliegt savas simpātijas pret Midnight Oil - kā nekā viņi ir grupa, kas uztraucas par vides problēmām un viņu lielākais grāvējs ir veltīts tam, ka austrāliešiem ir jāatdod zeme kontinenta pamatiemītniekiem - aborigēniem (protams, ja es nebūtu lasījis, ka tāda ir šīs dziesmas doma, es domātu, ka viņi ir kārtējie Red Hot Chili Peppers stila izpildītāji - tādi, kuru tekstos meklēt kaut ko līdzīgu domai nav vērts).
Lai gan šo dziesmu esmu dzirdējis vismaz simtiem reižu, pagaidām tā man vēl nav apnikusi un tas droši vien ir zināms kvalitātes rādītājs.
VIena cita lieta gan nav kvalitātes rādītājs - tā ir mana šodienas pašsajūta. Sen neatminos esam darbā juties tik draņķīgi - visu laiku nāk miegs, galva dun, gribas ātrāk tikt mājās, bet vēl 22 minūtes šaitan jānosēž. Līdz ar to arī "Midnight Oil" man šodien zināmā mērā krīt uz nerviem.
Lai gan patiesībā viņi man šķiet gana interesanti - kā nekā viņu mūzika ļoti labi apvieno ausij draudzīgu akustisku roku ar pankroka elementiem (vismaz viņu vokālists izklausās pēc tipiska panku subkultūras pārstāvja). Un kas viņiem ir pozitīvi - viņi neizklausās nepiedodami astoņdesmitgadīgi - tas ir normāls godīgs roks, nevis sintētikas izstāde. Viņu melodijas ir vienkāršas un lipīgas. Savā ziņā es varu teikt, ka "Midnight Oil" ir tādi, kādi es gribētu, lai būtu U2 - principā šī grupa noteikti ir Austrālijas ekvivalents prominentajiem īriem. U2 jau man arī idejiski šķiet ļoti pat pieņemami.
Ne visas šī albūma dziesmas ir izcilas, taču vairākas no tām ir patiešām ļoti skaistas, piemēram, mazliet frīkiskais "The Dead Heart".
Vispār "Midnight Oil" ir izteikti Austrālijas aborigēnu dziesminieki un gandrīz katrā šī albūma dziesmā tas gūst pietiekami spēcīgu atbalsi (lai gan "Whoah", kurā jūtama Nika Keiva ietekme īstenībā ir diezgan nožēlojama dziesma). Toties "Bullroarer" ir daudz labāks. Tāpat kā "Sometimes".
Neviens neapgalvo, ka Midnight Oil būtu pasaulē labākā grupa, bet viņi noteikti ir labāki par savu mūsdienu popularitāti.
No idejiskā viedokļa es nevaru noliegt savas simpātijas pret Midnight Oil - kā nekā viņi ir grupa, kas uztraucas par vides problēmām un viņu lielākais grāvējs ir veltīts tam, ka austrāliešiem ir jāatdod zeme kontinenta pamatiemītniekiem - aborigēniem (protams, ja es nebūtu lasījis, ka tāda ir šīs dziesmas doma, es domātu, ka viņi ir kārtējie Red Hot Chili Peppers stila izpildītāji - tādi, kuru tekstos meklēt kaut ko līdzīgu domai nav vērts).
Lai gan šo dziesmu esmu dzirdējis vismaz simtiem reižu, pagaidām tā man vēl nav apnikusi un tas droši vien ir zināms kvalitātes rādītājs.
VIena cita lieta gan nav kvalitātes rādītājs - tā ir mana šodienas pašsajūta. Sen neatminos esam darbā juties tik draņķīgi - visu laiku nāk miegs, galva dun, gribas ātrāk tikt mājās, bet vēl 22 minūtes šaitan jānosēž. Līdz ar to arī "Midnight Oil" man šodien zināmā mērā krīt uz nerviem.
Lai gan patiesībā viņi man šķiet gana interesanti - kā nekā viņu mūzika ļoti labi apvieno ausij draudzīgu akustisku roku ar pankroka elementiem (vismaz viņu vokālists izklausās pēc tipiska panku subkultūras pārstāvja). Un kas viņiem ir pozitīvi - viņi neizklausās nepiedodami astoņdesmitgadīgi - tas ir normāls godīgs roks, nevis sintētikas izstāde. Viņu melodijas ir vienkāršas un lipīgas. Savā ziņā es varu teikt, ka "Midnight Oil" ir tādi, kādi es gribētu, lai būtu U2 - principā šī grupa noteikti ir Austrālijas ekvivalents prominentajiem īriem. U2 jau man arī idejiski šķiet ļoti pat pieņemami.
Ne visas šī albūma dziesmas ir izcilas, taču vairākas no tām ir patiešām ļoti skaistas, piemēram, mazliet frīkiskais "The Dead Heart".
Vispār "Midnight Oil" ir izteikti Austrālijas aborigēnu dziesminieki un gandrīz katrā šī albūma dziesmā tas gūst pietiekami spēcīgu atbalsi (lai gan "Whoah", kurā jūtama Nika Keiva ietekme īstenībā ir diezgan nožēlojama dziesma). Toties "Bullroarer" ir daudz labāks. Tāpat kā "Sometimes".
Neviens neapgalvo, ka Midnight Oil būtu pasaulē labākā grupa, bet viņi noteikti ir labāki par savu mūsdienu popularitāti.
2007-06-14
comments powered by Disqus