Douglas Adams` Starship Titanic
Šo veidojumu savā kompī es ielādēju pirms dažiem gadiem, bet nekādi nevarēju saņemties to izlasīt. Vispār es jau neesmu nekāds dižais e-grāmatu cienītājs, drīzāk otrādi.
Tātad, Duglass Adamss reiz izdomāja, ka viņam vajadzētu radīt datorspēli. Un šo datorspēli nosauca par "Starship Titanic". Šajā datorspēlē vienu no lomām (papagaiļa) ierunāja Terijs Džonss - klasiskai Montija Paitona lidojošā cirka pusmūža sieviešu atveidotājs. Un šis pats Džonss uzjautāja Adamsam, vai viņš nevarētu šim būt noderīgs vēl kādā veidā, izņemot papagaiļa balsi. Adamss šim piedāvāja uzrakstīt grāmatu par šīs spēles notikumiem (jo pašam Adamsam tam pietrūka laika). Terijs Džonss pateica: Ok, tikai ja es to varēšu rakstīt kails.
Un tā tapa "Starship Titanic" romāns. Vēsture klusē, vai Džonss to patiešām rakstīja bez apģērba, bet bildi, kur šis kails sēž ar laptopu klēpī, es redzējis esmu, tā ka viss ir iespējams.
Kā lai arī nebūtu, beidzot es šo romānu izlasīju. Uzreiz jāatzīst, ka tas nav ne īsti Terija Džonsa, ne īsti Duglasa Adamsa darbs. Visums, kurā norisinās šīs grāmatas darbība, ir izteikti adamsisks, arī daļa personāžu, tikmēr viņu uzvedība bieži nepavisam nav Adamsam raksturīga, lai gan, no otras puses, varbūt arī ir - es jau neesmu spēlējis spēli, kuras scenārija autors bija pats Adamss, varbūt Džonss te tikai pieraksta Adamsa idejas.
Kāda ir pamata ideja? Visu laiku ģeniālākais ģēnijs, kuram ir garš vārds, bet kuru es saukšu šeit par Leo, bija radījis visu laiku izcilāko zvaigžņu kuģi, kas bija daudz pārāks par "Heart of Gold" ar tās nevarbūtības dzini, taču kuģa izveide izrādījās tik dārga, ka darbs tika veikts ļoti nekvalitatīvi un pavirši un Leo partneru pamatdoma bija palaist to kosmosā, kur tas avarētu, bet viņi dabūtu naudu no apdrošinātājiem.
Taču viss gluži pēc plāniem nenorit un kuģis ar diviem pasažieris - pašu Leo un kādu žurnālistu no planētas, kuras nosaukumu es nespēju iegaumēt, kurš grāmatā tiek saukts vai nu par The Journalist vai īsuma labad vienkārši par The, nonāk uz kādas mazpazīstamas planētas ar nosaukumu Zeme. Tur kuģī iekāpj trīs šīs planētas iemītnieki - Dens, Lūsija un Nettija. Tālākā notikumu gaita ir tāda, ka viņi mēgina atgriezties uz Zemes, bet Lūsija, kas līdz šim bijusi Dena līgava, ieķeras The (abpusēji).
Ja godīgi, tad visu laiku mani kā lasītāju neatstāja sajūta, ka es lasu datorspēles walkthrough vai sižeta atstāstījumu, bet nevis patstāvīgu romānu, līdz ar to īpašu sajūsmu par šo Terija Džonsa veikumu es izrādīt nevaru, līdz izcilībai te ir ļoti tālu. Dažas epizodes ir padevušās veiksmīgas, taču kopumā jūtams, ka autors ir drīzāk mašināli sekojis kaut kādam aprakstāmo notikumu plānam, nevis ļāvies domas lidojumam, kas manā izpratnē, nav nekas ideāls.
Tas arī viss. Un paldies par zivīm.
Tātad, Duglass Adamss reiz izdomāja, ka viņam vajadzētu radīt datorspēli. Un šo datorspēli nosauca par "Starship Titanic". Šajā datorspēlē vienu no lomām (papagaiļa) ierunāja Terijs Džonss - klasiskai Montija Paitona lidojošā cirka pusmūža sieviešu atveidotājs. Un šis pats Džonss uzjautāja Adamsam, vai viņš nevarētu šim būt noderīgs vēl kādā veidā, izņemot papagaiļa balsi. Adamss šim piedāvāja uzrakstīt grāmatu par šīs spēles notikumiem (jo pašam Adamsam tam pietrūka laika). Terijs Džonss pateica: Ok, tikai ja es to varēšu rakstīt kails.
Un tā tapa "Starship Titanic" romāns. Vēsture klusē, vai Džonss to patiešām rakstīja bez apģērba, bet bildi, kur šis kails sēž ar laptopu klēpī, es redzējis esmu, tā ka viss ir iespējams.
Kā lai arī nebūtu, beidzot es šo romānu izlasīju. Uzreiz jāatzīst, ka tas nav ne īsti Terija Džonsa, ne īsti Duglasa Adamsa darbs. Visums, kurā norisinās šīs grāmatas darbība, ir izteikti adamsisks, arī daļa personāžu, tikmēr viņu uzvedība bieži nepavisam nav Adamsam raksturīga, lai gan, no otras puses, varbūt arī ir - es jau neesmu spēlējis spēli, kuras scenārija autors bija pats Adamss, varbūt Džonss te tikai pieraksta Adamsa idejas.
Kāda ir pamata ideja? Visu laiku ģeniālākais ģēnijs, kuram ir garš vārds, bet kuru es saukšu šeit par Leo, bija radījis visu laiku izcilāko zvaigžņu kuģi, kas bija daudz pārāks par "Heart of Gold" ar tās nevarbūtības dzini, taču kuģa izveide izrādījās tik dārga, ka darbs tika veikts ļoti nekvalitatīvi un pavirši un Leo partneru pamatdoma bija palaist to kosmosā, kur tas avarētu, bet viņi dabūtu naudu no apdrošinātājiem.
Taču viss gluži pēc plāniem nenorit un kuģis ar diviem pasažieris - pašu Leo un kādu žurnālistu no planētas, kuras nosaukumu es nespēju iegaumēt, kurš grāmatā tiek saukts vai nu par The Journalist vai īsuma labad vienkārši par The, nonāk uz kādas mazpazīstamas planētas ar nosaukumu Zeme. Tur kuģī iekāpj trīs šīs planētas iemītnieki - Dens, Lūsija un Nettija. Tālākā notikumu gaita ir tāda, ka viņi mēgina atgriezties uz Zemes, bet Lūsija, kas līdz šim bijusi Dena līgava, ieķeras The (abpusēji).
Ja godīgi, tad visu laiku mani kā lasītāju neatstāja sajūta, ka es lasu datorspēles walkthrough vai sižeta atstāstījumu, bet nevis patstāvīgu romānu, līdz ar to īpašu sajūsmu par šo Terija Džonsa veikumu es izrādīt nevaru, līdz izcilībai te ir ļoti tālu. Dažas epizodes ir padevušās veiksmīgas, taču kopumā jūtams, ka autors ir drīzāk mašināli sekojis kaut kādam aprakstāmo notikumu plānam, nevis ļāvies domas lidojumam, kas manā izpratnē, nav nekas ideāls.
Tas arī viss. Un paldies par zivīm.
2007-06-15
comments powered by Disqus