Mother Night
No tiem Vonnegūta romāniem, kurus lasīju vēl skolas laikā, "Māte nakts" man atmiņā bija palicis kā viens no spožākajiem viņa darbiem. Tagad varu tikai pārliecināties, ka attiecībā uz viņu mana gaume īpaši mainījusies nav un es "Māti nakti" joprojām uzskatu par fenomenālu grāmatu.
Tās galvenais varonis ir kāds Hovards Kempbels, kuram gadījās kļūt par amerikāņu ziņnesi Hitlera Vācijā, taču viņš izrādījās tik labs aģents, ka vēlāk tika atzīts par kara noziedznieku. Situācija bija sekojoša - Hovards Kempbels dzīvoja Vācijā, viņa sieva Helga bija vāciete, Kempbels rakstīja lugas un nelikās ne zinis par politiku. Tad kāds amerikāņu specdienestu pārstāvis Frenks Virtanens piedāvaja Kempbelam kļūt par aģentu, informācijas pārraidītāju. Tā viņš arī izdarīja, aizkalpojoties līdz ļoti augstam statusam Gēbelsa propogandas aparātā un ik dienu pa rādžu berot laukā visādu nacistisku bullšitu, pats nezinot, kāda slepena informācija ir iekodēta viņa pārraidēs.
Romāns pierakstīts kā Kempbela piezīmes, sēžot cietumā Izraēlā un gaidot tiesu.
Īstenībā, kā jau kārtīgs Vonnegūta varonis, viņš nav nedz īpaši jauks, nedz īpaši nejauks cilvēks - viņš vienkārši dzīvo un viņam ir gadījies tikt atzītam par kara noziedznieku, ko viņš īpaši nepārdzīvo. Viņa dzīve tāpat ir galā - viņa sieva Helga ir mirusi, viņam nav draugu un nav nekādu mērķu dzīvē, kāda viņam starpība, vai viņu atzīst par vainīgu vai nē?
Kas ir tipiski Vonnegūtam, Hovards Kempbels vienā ziņā gan ir godīgs cilvēks - viņš ir "Monogāmā Kazanovas memuāru" autors, kurā aprakstītas visas viņa dzīves seksuālās dēkas... ar paša sievu, jo kā jau minēts, viņš bija monogāms. Tas nu gan ir fakts, ka Vonnegūts nekad nav bijis seksa rakstnieks, ne uz to pusi.
Vislielākā līdzība "Mātei naktij" varētu būt ar Klausa Manna "Mefisto", kura galvenais varonis ir diezgan līdzīgos apstākļos kā Kempbels (lai gan viņš tur patiešām izvēlas *tumšo* ceļu). Kā Mannam nav, bet Vonnegūtam ir - bezgala spēcīgs sarkasms. Kā saka Vonnegūts pats kādā citā savā darbā - spēcīgi rūkts!
Tās galvenais varonis ir kāds Hovards Kempbels, kuram gadījās kļūt par amerikāņu ziņnesi Hitlera Vācijā, taču viņš izrādījās tik labs aģents, ka vēlāk tika atzīts par kara noziedznieku. Situācija bija sekojoša - Hovards Kempbels dzīvoja Vācijā, viņa sieva Helga bija vāciete, Kempbels rakstīja lugas un nelikās ne zinis par politiku. Tad kāds amerikāņu specdienestu pārstāvis Frenks Virtanens piedāvaja Kempbelam kļūt par aģentu, informācijas pārraidītāju. Tā viņš arī izdarīja, aizkalpojoties līdz ļoti augstam statusam Gēbelsa propogandas aparātā un ik dienu pa rādžu berot laukā visādu nacistisku bullšitu, pats nezinot, kāda slepena informācija ir iekodēta viņa pārraidēs.
Romāns pierakstīts kā Kempbela piezīmes, sēžot cietumā Izraēlā un gaidot tiesu.
Īstenībā, kā jau kārtīgs Vonnegūta varonis, viņš nav nedz īpaši jauks, nedz īpaši nejauks cilvēks - viņš vienkārši dzīvo un viņam ir gadījies tikt atzītam par kara noziedznieku, ko viņš īpaši nepārdzīvo. Viņa dzīve tāpat ir galā - viņa sieva Helga ir mirusi, viņam nav draugu un nav nekādu mērķu dzīvē, kāda viņam starpība, vai viņu atzīst par vainīgu vai nē?
Kas ir tipiski Vonnegūtam, Hovards Kempbels vienā ziņā gan ir godīgs cilvēks - viņš ir "Monogāmā Kazanovas memuāru" autors, kurā aprakstītas visas viņa dzīves seksuālās dēkas... ar paša sievu, jo kā jau minēts, viņš bija monogāms. Tas nu gan ir fakts, ka Vonnegūts nekad nav bijis seksa rakstnieks, ne uz to pusi.
Vislielākā līdzība "Mātei naktij" varētu būt ar Klausa Manna "Mefisto", kura galvenais varonis ir diezgan līdzīgos apstākļos kā Kempbels (lai gan viņš tur patiešām izvēlas *tumšo* ceļu). Kā Mannam nav, bet Vonnegūtam ir - bezgala spēcīgs sarkasms. Kā saka Vonnegūts pats kādā citā savā darbā - spēcīgi rūkts!
2007-07-08
comments powered by Disqus