Kas šajā filmā atbilst vēsturei? Pirmkārt, dzīvoja reiz tāds sieviešu valdzinātājs Kazanova. Otrkārt, bija reiz (un ir joprojām) tāda pilsēta Venēcija. Treškārt, Kazanova daļu savas dzīves aizvadīja šajā pilsētā. Ceturtkārt, Kazanovam bija problēmas ar inkvizīciju.
Tas arī viss.
Vienu kuriozu faktu par šo filmu es gan nevaru nepieminēt - galveno lomu šeit atveido Hīts Ledžers, kuram iepriekšējā filma pirms "Kazanovas" bija... "Kuprainais kalns" (kovboju-geju filma). Savdabīgi, vai ne?
Kā izlasīju nupat IMDb un kas ir pilna patiesība, šajā filmā praktiski nav seksa. Izņemot filmas pirmās piecas minūtes Kazanova nenodarbojas ar masveidīgu sieviešu savaldzināšanu, tā vietā pievēršoties vienai sievietei (ok, uz brīdi vēl vienai, bet tās bija tik nedaudzas minūtes, ka mazāk nevarētu būt). Ideja ir tāda - lai izvairītos no Inkvizīcijas zobiem, Kazanovam ir jāprecas un par kandidatūru kļūst bagātā līgava Viktorija, kura ir pilsētas slavenākā jaunava un kura aiz iekāres pret Kazanovu ir pilnīgi traka. Taču tad pie apvāršņa parādās Frančeska Bruni, kas ir izglītota un emancipēta un kas Kazanovu kā mačo ienīst. Loģiski, ka Kazanova nespēj viņai pretoties.
Īsi sakot, te notiek viss tas, ko tu varētu gaidīt no romantiskas kostīmkomēdijas - personāži izliekas par citiem, nekā viņi ir patiesībā, visiem ir kāda mīlestība, beigās visi apprecas un dzīvo laimīgi (vai vismaz turpina dēkas), parādās sliktais bīskaps (Džeremijs Aironss), kurš tiek aptīts ap pirkstu. Protams, lielākā daļa tā, kas šeit notiek, ir sviests, un domāt par to, kas te ir iespējams, kas nav, nekādā ziņā nevajadzētu. Šī ir skaista filma ar pasakainiem skatiem, skaistiem (lielākoties) aktieriem. Protams, ka tā ir popkorna kategorijas filma, nevis *īsts* kino, bet tas jau nenozīmē, ka savā žanrā tā būtu slikta filma.