Cyberpunk

Kādreiz man Bilijs Aidols likās ļoti labs pankdziedātājs. Taču nekad "Cyberpunk" man nešķita labs albūms. Un arī tagad nešķiet. Protams, no panka tur nav ne miņas, bet kiberiskā daļa ir tik pretīga, ka pat vārdos to izteikt grūti. Kamēr normāli es pirms to novērtēt, kādu ierakstu klausos reizes četras-piecas, "Cyberpunk" es pilnībā noklausījos tikai vienu reizi un tāpat jūtos pietiekami smagi cietis.
Pēc kā tas izklausās? Pēc miskastes. Iedomājies, ka tu esi novecojošs rokeris, kas mēģina joprojām būt aktuāls un izdomā radīt konceptuālu albūmu, izmantojot visas deviņdesmito gadu sākumā pieejamās jaunākās tehnoloģijas. Šajās jaunākajās tehnoloģijās ietilpst stulba samplēšana (tāda, kādu viņš izmanto dziesmā "Wasteland"), kaut kādi kaku kaudzē atrasti sintezatora ritmiņi, stulbi specefekti, minimāla ģitāru izmantošana (patiesībā šis instruments, iespējams, šajā albūmā vispār neparādās un tiek aizstāts ar futūristiskāko sintezatoru). Lūk, tipisks gadījums, kad kāds mūziķis izlēmis atteikties no savas vecās formulas un izmēģināt kaut ko jaunu un radījis kaut ko grandiozā mērā sliktu. Es neesmu principā pret elektronisko mūziku, bet es nespēju nevienu labu vārdu pateikt par stulbo tehno versiju, kuru Aidols izveidojis no "Velvet Underground" dziesmas "Heroin". Tāpat es nevaru izbaudīt tādas "tehno balādes" kā "Adam in chains". Šī mūzika nav dejojama. Šī mūzika nav klausāma. Šī mūzika nav pelnījusi eksistēt. Nekad vairs tā manās ausīs neskanēs! (pat vienīgais Aidola zināmais gabals no šī ieraksta - "Shock to the system" ir diezgan sūdam radniecīgs), bet ieraksts kopumā ne velti iekļauts žurnāla Q visu laiku sliktāko ierakstu topa 5.vietā.
2007-07-12
1.0
comments powered by Disqus