Gilana klātbūtne ir labi jūtama dziesmu tekstos. Vai citādi Sabati pieļautu tādu dziesmu kā Trashed, kurā gari un plaši aprakstīta pārdzeršanās? What`s got Satan to do with it? (kā dziedātu Vitnija Hjūstone)
Tomēr viena lieta ir tas, par ko Gilans dzied, un cita - kā viņš to dara. Un dzied viņš kā tāds ne īpaši jauns Gilans. Salīdzināt ar Dio, protams, vispār nevajadzētu, bet pat par Oziju viņš šeit neizklausās diži spēcīgāks.
Un - vēlreiz lietojot vārdu "tomēr" - arī to es vēl varēdu pieciest, ja Iommi būtu parūpējies par galveno - rifiem un solo gabaliem. Viņš nav. Rifus vispār gan nevar dzirdēt - pat diezgan lipīgajā "Zero the hero" ģitāras skaņa ir tik duļķaina, ka to pat īsti nejūt. Ko tad lai saka par šausmīgi garlaicīgo un nemelodisko tituldziesmu "Born Again", kura pat par metālu uzskatāma nebūtu, kaut kāda stulba astoņdesmito gadu power balāde, kuru varētu izpildīt arī "Poison".
Īstenībā izņemot kā vēsturisks kuriozs - vienas izcilas grupas dziedātājs ieraksta sūdīgu albūmu ar citu izcilu grupu, šim ierakstam nav nekādas vērtības.
Ā, viena vērtība ir - to pavadošajā tūrē grupai izdevās Spinal tap incidents - viņi izgatavoja Stounhedžas dekorācijas, bet sajauca pēdas ar metriem, kā rezultātā tās izrādījās tik lielas, ka nebija nekur izmantojams. Taču tas nekādi neietekmē šī ieraksta (zemo) kvalitāti.