Kazhes pierakstu burtnīca

Droši vien Ingmars Bergmans varētu pretendēt uz pirmo vietu nominācijā "Pasaulē konservatīvākais kino režisors". Savā ziņā viņš ir vienveidīgāks par Vudiju Alenu. Kā tas izpaužas?
1) visas Bergmana filmas vieno režisora kopējā depresija. Ne velti pats I.B. kaut kad nesen paziņoja, ka viņš savas filmas vairs neskatoties, jo tās ir pārāk drūmas;
2) aktieri: Makss fon Sīdovs, Līva Ulmane, Bibija Andersone. Vai tu zini, cik Bergmana filmās katrs no viņiem ir piedalījies? fon Sīdovs - vismaz deviņās. Ulmane - deviņās. Par Andersoni - nesaskaitīju, bet arī daudz.
Sižeti lielākoties ir pilni ar kaut ko ļoti drūmu un nejauku un varoņi nav gluži dzīvespriecīgi.
Piemēram, šeit fon Sīdovs spēlē neveiksmīgu rakstnieku, no kura aizgājusi sieva un kurš ir emocionāli truls. Tikām Ulmanes Anna ir sieviete, kura daļēji vainojama sava vīra nāvē autokatastrofā un kura visu mūžu dzīvo melos, ka viņai ir bijusi laimīga laulība. Un šie abi cilvēki sāk dzīvot kopā. Vēl te ir Eva un viņas vīrs Eliss - viņa nekādi neatrod sev vietu dzīvē un visu laiku Elisu krāpj, kamēr Elisam patīk fotografēt vardarbību.
Īsi sakot - ne īpaši jautrs stāsts.
Un vienlaicīgi - ļoti spēcīgs kino.
Kā jau tas ir parasti ar Bergmana filmām.