Kazhes pierakstu burtnīca

Diez ko regulāri es zinātnisko fantastiku nelasu, bet reizēm gadās, un šī ir viena no šīm reizēm. Roberts Hainlains tiek uzskatīts par vienu no ievērojamākajiem amerikāņu zinātņu fantastiem un vismaz vienu lielisku viņa darbu - "Durvis uz vasaru" - arī es iepriekš jau biju lasījis. Plus "Fermeris debesīs" 1951.gadā ieguva Hugo balvu kā labākais Sci-Fi romāns, un Hugo balva - tā tev nav kaka uz kociņa. Var pieminēt, ka citus gadus šo balvu ir dabūjuši Frenks Bredberijs, Aizaks Azimovs, Filips Diks, Frenks Herberts, Rodžers Želaznijs, Klifords Saimaks, Artūrs Klārks un pat J.K.Roulinga par vienu no Harija Potera daļām - īsi sakot, nav tā, ka tā būt neprestiža balva. Kurts Vonnegūts, starp citu tikai trīs reizes ticis nominēts, vinnējis nav ne reizi.
Patiesību sakot, šis romāns gan ieguva Retro Hugo balvu - tā tika piešķirta viņam tikai 50 gadus pēc pašām balvām, jo 1951.Hugo balva labākajam romānam nebija tikusi piešķirta (šo 50 gadu laikā autors gan bija paspējis jau nomirt).
Anyway, šis romāns ir savā ziņā diezgan tipisks darbs coming of age tematikā. Tā galvenais varonis ir kāds amerikāņu zēns Bils aptuveni 16 gadu vecumā (btw. romāns tika publicēts sākotnēji skautu žurnālā, tāpēc katrā tā nodaļā ir kāda atsauce uz skautu organizāciju - visai drīz tās sāk kļūt kaitinošas), kurš kopā ar savu tēvu Džordžu (un tēva jauno sievu un viņas meitu pārceļas uz Ganimēdu - vienu no Jupitera pavadoņiem, uz kuriem tiek veidota zemiešu kolonija.
Gandrīz puse romāna apraksta viņu lidojumu kosmosa kuģī uz šo pavadoni, otra puse - kolonistu gaitas jaunajā krastā. Tur jau priekšā ir mākslīgi radīta atmosfēra un kaut kas līdzīgs pilsētai, bet lai kļūtu par īstiem Ganimēda fermeriem, viņiem ir jāapstrādā akmeņains pleķis un tas jāpārvērš ziedošā dārzā.
Romānā ir pa bišķim skumju momentu - kā, piemēram, zemestrīce, kuras rezultātā aiziet boja 2/3 visu kolonistu, kuru, starp citu, Hainlains aprakstījis diezgan skarbi un spēcīgi - nez, vai bojskautiem nebija pat pārāk skarbi? Ir, protams, pietiekami daudz pozitīvā un sasniegumu. Ir apgalvojumi, ka Zeme kādu brīdi būs tik pārapdzīvota, ka uz tās sāksies karš, kas iznīcinās visu, izņemot tās kolonijas. Ir mistērija ap svešām civilizācijām.
Īsi sakot - tas nav izcilākais sci-fi romāns, ko man nācies lasīt, bet ne tuvu arī nav sliktāks, tas nav nedz lēts un puņķains, nedz lēts un baisi audzinošs, te nav nedz stulba amerikāņu patriotisma un sacenšanās ar krieviem/ķīniešiem/eiropiešiem/fig viņu zina ko, mazliet jau nu pavelk uz pusaudžu romānu, bet kopumā lasīt interesanti.