The Eternal Idol

Patiesībā šo ierakstu es gaidīju ar pamatīgām bažām - pat no labākajiem Sabatu gadiem ne visi ieraksti manī izraisa sajūsmu, ko tad varētu gaidīt no ieraksta, kas tapis astoņdesmito vidū un kurā no oriģinālajiem sestdieņiem ir atlicis viens pats Iommi (lai arī, protams, viņš visos laikos bija vismaz piecdesmit procenti no šīs grupas)?
Un te nāk pārsteigums - ieraksts ir ļoti baudāms, tas neieslīgst pašparodijā, ir pietiekami smags, pietiekami nopietns (nav pārāk kaitinošas dungeons and dragons tematikas) un pat grupas jaunais dziedātājs - Tonijs Mārtins - ar saviem pienākumiem tiek galā ļoti labi. Patiesībā, ja es nezinātu, ka dziedātājs šajā ierakstā nav Ronijs Džeimss Dio, es to nebūt pats uzminējis. Protams, Mārtins neizklausās pēc Dio labākajā formā, bet vismaz es būtu gatavs noticēt, ka astoņdesmit septītajā Ronijs tā būtu varējis izklausīties.
Kopumā šī ieraksta kompozīcijas ir patiešām Sabbath vārdu neapkaunojošas. Sākas viss ar diezgan lēno, bet ļoti majestātisko "The Shining" (kas, protams, neizklausās pēc agrīno septiņdesmito Sabbath ne par kapeiku, bet tāpēc nekļūst par mazāk kvalitatīvu dziesmu ar ļoti lipīgu piedziedājumu). Tai seko ne gluži tik interesantā "Ancient Warrior", kas ir diezgan tipiska metāla balāde. Cita lieta ir "Hard Way To Love", kas patiesībā ir rokenrols Black Sabbath gaumē - ar perfektiem Iommi rifiem un Dio cienīgiem vokāliem.
Īsi sakot - šis ieraksts mani pārsteidza pozitīvā nozīmē. Es sapratu, ka arī vēlīnajos Sabatos var atrast šo to skaistu, ka Iommi savu talantu nebija izsmēlis līdz septiņdesmito beigām.
Protams, ar īstu BS sastāvu šis albūms būtu varējis būt vēl labāks, bet šādam gandrīz vai Iommi solo projektam tas ir as good as it gets.
2007-08-28
7.5
comments powered by Disqus