Bark at the Moon
"Rej uz mēnesi" bija pirmais ieraksts, ko Ozijs ierakstīja bez sava diženā ieroču (ģitāru) nesēja Randy Rhoads, kā rezultātā šis ieraksts netiek uzskatīts ne tuvu tik labs kā līdzšinējie Ozzmana solo veikumi, lai gan patiesībā tas, protams, īpaši neatšķiras no citiem viņa veikumiem.
Šajā ierakstā gan nav nevienas no "tām" dziesmām, tas ir, kompozīcijām, kuras obligāti klātos zināt katram astoņdesmito gadu metāla cienītājam (iz kategorijas "Crazy Train" un "Mama I`m Coming Home"), bet tas nenozīmē, ka te būtu kaut kas negatīvs. Protams, es izlikšos, ka Ozzija dziesmu tekstus man izlasīt nav iespējams, jo gudrs šis vīrs nekad nav bijis un viņa ģeniālākās frāzes allaž ir bijušas iz kategorijas "es neesmu pravietis, es neko nezinu, es pat neesmu sātanists", kurām kādu dziesmu viņš veltī gandrīz katrā albūmā (it kā būtu ļoti daudz cilvēku, kas šo trako narkomānu uzskatītu par jauno mesiju!). Bet tas pats "Rock`n`Roll rebel" ir ļoti forša un lipīga Ozija dziesma. Cita lieta ir "Centre of Eternity", kurai ir kaut kāds kapu stila ievads, kas, manuprāt, izklausās diezgan smieklīgi. Lai izliktos par kruto sātanistu, vēlams būt mazliet nopietnākam cilvēciņam nekā vecajam Ozzijam. Un izskaidrot, kā šāds vecis - baložu galvu kodējs - var dziedāt tādu balādi kā "So Tired", kas varbūt nav slikta klavierpopa dziesma (lai arī Ozijs pats tādas savā vēlākajā karjerā ir dziedājis ne vienreiz vien), es tomēr nevaru. Vai tu vari iedomāties Robu Halfordu dziedam "I`ve waited all this time for you/Believed your promises were true"? Es nevaru. Robs Halfords tā nedziedātu. Ronijs Džeimss Dio dziedātu, bet tikai par Sātanu. Brūss Dikinsons nedziedātu. Pat Džeimss Hetfīlds sakautrētos ar kaut ko tādu saistīties.
Ar ko nevar nesaskarties Ozzija ierakstā, ir tas, ka viņš visas dziesmas dzied vienādi - viņam ir sveša tāda lieta kā intonācijas, viņš vienmēr izklausās vienādi un līdz ar to visas viņa dziesmas arī ir vienādas (es parasti to pārmetu The Cure dziedātājam Robertam Smitam, bet tur varētu runāt par Smita apzināti izvēlētu skatuvisko tēlu, kamēr Ozzijs vienkārši, ja pavisam godīgi, nav nekāds izcilais dziedātājs). Kopumā varu teikt (lai arī tas nav nekādi saistīts ar iepriekšējās rindkopās rakstīto), ka "Bark at the moon" nav nekāds izcilais albūms un ka Ozzijs mani nevaldzina, bet ka tas nenozīmē, ka šis ieraksts nebūtu pelnījis tiesības eksistēt.
Šajā ierakstā gan nav nevienas no "tām" dziesmām, tas ir, kompozīcijām, kuras obligāti klātos zināt katram astoņdesmito gadu metāla cienītājam (iz kategorijas "Crazy Train" un "Mama I`m Coming Home"), bet tas nenozīmē, ka te būtu kaut kas negatīvs. Protams, es izlikšos, ka Ozzija dziesmu tekstus man izlasīt nav iespējams, jo gudrs šis vīrs nekad nav bijis un viņa ģeniālākās frāzes allaž ir bijušas iz kategorijas "es neesmu pravietis, es neko nezinu, es pat neesmu sātanists", kurām kādu dziesmu viņš veltī gandrīz katrā albūmā (it kā būtu ļoti daudz cilvēku, kas šo trako narkomānu uzskatītu par jauno mesiju!). Bet tas pats "Rock`n`Roll rebel" ir ļoti forša un lipīga Ozija dziesma. Cita lieta ir "Centre of Eternity", kurai ir kaut kāds kapu stila ievads, kas, manuprāt, izklausās diezgan smieklīgi. Lai izliktos par kruto sātanistu, vēlams būt mazliet nopietnākam cilvēciņam nekā vecajam Ozzijam. Un izskaidrot, kā šāds vecis - baložu galvu kodējs - var dziedāt tādu balādi kā "So Tired", kas varbūt nav slikta klavierpopa dziesma (lai arī Ozijs pats tādas savā vēlākajā karjerā ir dziedājis ne vienreiz vien), es tomēr nevaru. Vai tu vari iedomāties Robu Halfordu dziedam "I`ve waited all this time for you/Believed your promises were true"? Es nevaru. Robs Halfords tā nedziedātu. Ronijs Džeimss Dio dziedātu, bet tikai par Sātanu. Brūss Dikinsons nedziedātu. Pat Džeimss Hetfīlds sakautrētos ar kaut ko tādu saistīties.
Ar ko nevar nesaskarties Ozzija ierakstā, ir tas, ka viņš visas dziesmas dzied vienādi - viņam ir sveša tāda lieta kā intonācijas, viņš vienmēr izklausās vienādi un līdz ar to visas viņa dziesmas arī ir vienādas (es parasti to pārmetu The Cure dziedātājam Robertam Smitam, bet tur varētu runāt par Smita apzināti izvēlētu skatuvisko tēlu, kamēr Ozzijs vienkārši, ja pavisam godīgi, nav nekāds izcilais dziedātājs). Kopumā varu teikt (lai arī tas nav nekādi saistīts ar iepriekšējās rindkopās rakstīto), ka "Bark at the moon" nav nekāds izcilais albūms un ka Ozzijs mani nevaldzina, bet ka tas nenozīmē, ka šis ieraksts nebūtu pelnījis tiesības eksistēt.
2007-10-08
comments powered by Disqus