Ten Minutes Older: The Cello

"Ten Minutes Older" patiesībā nav filma, bet īsfilmu apkopojums. Un vēl vairāk - tā ir puse no īsfilmu apkopojuma, jo eksistē arī otra tās daļa, kas saucas "The Trumpet". Šeit dažādi slaveni režisori desmit minūtēs mēģina kaut ko pateikt par tēmu "Laiks". Katrs savā vairāk vai mazāk uztveramā manierē.
Šie režisori ir:
  • Bernardo Bertoluči - slavenais itālis, kas radījis "Dreamers", "Pēdējais tango Parīzē", "The Sheltering Sky", "Stealing Beauty" utt.
  • Maiks Figiss - viņa slavenākā filma neapšaubāmi ir "Leaving Las Vegas" ar narkomānu Nikolasu Keidžu un prostitūtu Elizabeti Šū
  • Jirži Menzels - čehu režisors, kura "Tuvu novēroti vilcieni" pirms daudziem gadiem saņēma Oskaru kā labākā filma svešvalodā (un pamatoti!)
  • Ištvans Szabõ - ungārs, par "Mephisto" oskarots, pēdējā laikā slavenākā filma - "Being Julia", kura man stāv plauktā DVD formātā un kuru es tā arī neesmu noskatījies
  • Klēra Denī - francūziete, ne pārāk populāra
  • Folkers Šlēndorfs - vācietis, Gintera Grasa "Skārda bungu" ekranizētājs
  • Maikls Redfords - esmu redzējis trīs viņa filmas, un tās visas ir lieliskas - Pastnieks, Venēcijas tirgotājs un 1984.
  • Žans Luks Godārs - franču jaunā viļņa klasiķis.

Kompānija patiešām iespaidīga, vai ne? Turklāt "Par 10 minūtēm vecāks" ir veltīts trim režisoriem, no kuriem divi ir mūsu pašu - Latvijas - produkts. T.i., Juris Podnieks un Hercs Franks. Starp citu, vajadzētu taču man beidzot noskatīties "Vai viegli būt jaunam".
Un kāds ir visa šo izcilo meistaru darba rezultāts? Īsi sakot - nepārliecinošs. Bertoluči filma ir mazliet saraustīts stāsts par kādu vīrieti, kurš savā ceļojumā veic mazu apstāšanos - uz gadiem 15, un tad dodas tālāk.
Figisa filma ir sadalīta četros kadros, kas tās uztveršanu padara sarežģītāku. Menzela veidojums ir ļoti savdabīgs - tiek rādīta it kā viena vīrieša dzīve gandrīz pilnā garumā, kas faktiski ir kadri no viena aktiera dažādām filmām - diezgan spēcīgi, starp citu. Szabo segments ir par kādu sievieti, kas aizstāvoties nogalina savu vīru kāzu gadadienā. Denī filmā vīrietis un sieviete sarunājas vilcienā, es aizmigu. Šlēndorfa filmā, kura rāda desmit minūtes mušas acīm, es atkal pamodos, tā bija arī kaut cik dzīvīgāka. Redforda filma bija par kosmonautiem-ceļotājiem laikā, kaut kā es uz to brīdi biju jau pavisam zaudējis interesi par šo veidojumu un skatījos baigi pavirši. Tikām Godārs rādīja visa kā pēdējās minūtes.
Kopumā jāsaka: man nepatika. Baisi nopietni, baisi bezmērķīgi, baisi garlaicīgi. Nevienu no šiem fragmentiem ar īpašu prieku atkārtoti neskatītos. Droši vien vislabāk man patika Menzela fragments ar tā domu "Ten minutes is a short while. A man`s life isn`t much longer." Bet kopumā - patiešām katras no šīm desmit minūtēm būtu iespējams pavadīt lietderīgāk nekā skatoties šo filmu.
2007-11-03
5.0
comments powered by Disqus