Return to the village of winter
"Atgriešanās ziemas ciemā" ir pirmais Beļģijas ieraksts manā faktoīdā. Pacelsim par to glāzes!
Tagad, kad glāzes esam nolaiduši, padomāsim, par ko mēs īsti tās pacēlām. Vispirms, jāatzīmē, ka latviešu valodā šis romāns izdots ar francūžu un beļģu atbalstu, jo tāpat vien ne pārāk populārus beļģu autorus parasti latviešu valodā netulko. Tā kā manā rīcībā nokļuvušajā grāmatā ir divi šī autora romāni, tas arī ir viss viņa darbu apjoms, ar ko man patlaban ir iespējams iepazīties, turklāt tie nav ievērojamākie Adameka darbi. Papildu jāpiezīmē, ka Adameks vispār nav sevišķi ievērojams rakstnieks - vismaz angliskajā Wikipedia raksta par viņu nav.
"Atgriešanās ziemas ciemā" ir tāds kā "coming of age" stila romāns, kurā galvenais varonis pamazām iepazīst sevi. Tā varētu teikt. Žans Baptists ir diezgan nešpetns puisis, kura tēvs pazuda, kad viņam bija tikai divi gadi un kurš tā arī nespēja samierināties ar savas mātes jauno vīru, taču labi iedraudzējās ar savu "māsu" - patēva meitu. Un sasniedzis pilngadību viņš dodas uz Valdenas ciemu, kur pirms piecpadsmit gadiem sniegos pazuda viņa tēvs un mēģina noskaidrot, kā tas noticis. Tādējādi varētu pievienot romāna žanriskajam saturam detektīvu. Šajos meklējumos Žans Baptists saprot, ka viņa gadiem ilgi veidojušies priekšstati par heroizējamo tēvu un noniecināmo māti ir ja ne gluži aplami, tad vismaz ne precīzi un ka objektīvi pateikt, kurš ir tas labais un kurš sliktais, nemaz nav iespējams (kā to arī varētu gaidīt). Un nē - viņš tēvu neatrod, nedz dzīvu nedz beigtu, bet uz beigām viņš saprot, ka varbūt tā arī ir labāk.
Protams, "Atgriešanās ziemas ciemā" ir audzinošā un morālā stila romāns, lai arī diezgan nosacīti - tā nav gluži tradicionālā pusaudžiem domātās literatūras morāle, par ko šeit ir runa. Bet vienlaikus tā ir ļoti jauka un ne pārāk smaga lasāmviela, kas gan neliks par sevi tev domāt sekojošo gadu garumā, bet kas tev tāpat būs sniegusi pietiekami daudz pozitīvu emociju un iepazīstinājusi ar netriviāliem personāžiem. Un tas nav nemaz tik maz.
Tagad, kad glāzes esam nolaiduši, padomāsim, par ko mēs īsti tās pacēlām. Vispirms, jāatzīmē, ka latviešu valodā šis romāns izdots ar francūžu un beļģu atbalstu, jo tāpat vien ne pārāk populārus beļģu autorus parasti latviešu valodā netulko. Tā kā manā rīcībā nokļuvušajā grāmatā ir divi šī autora romāni, tas arī ir viss viņa darbu apjoms, ar ko man patlaban ir iespējams iepazīties, turklāt tie nav ievērojamākie Adameka darbi. Papildu jāpiezīmē, ka Adameks vispār nav sevišķi ievērojams rakstnieks - vismaz angliskajā Wikipedia raksta par viņu nav.
"Atgriešanās ziemas ciemā" ir tāds kā "coming of age" stila romāns, kurā galvenais varonis pamazām iepazīst sevi. Tā varētu teikt. Žans Baptists ir diezgan nešpetns puisis, kura tēvs pazuda, kad viņam bija tikai divi gadi un kurš tā arī nespēja samierināties ar savas mātes jauno vīru, taču labi iedraudzējās ar savu "māsu" - patēva meitu. Un sasniedzis pilngadību viņš dodas uz Valdenas ciemu, kur pirms piecpadsmit gadiem sniegos pazuda viņa tēvs un mēģina noskaidrot, kā tas noticis. Tādējādi varētu pievienot romāna žanriskajam saturam detektīvu. Šajos meklējumos Žans Baptists saprot, ka viņa gadiem ilgi veidojušies priekšstati par heroizējamo tēvu un noniecināmo māti ir ja ne gluži aplami, tad vismaz ne precīzi un ka objektīvi pateikt, kurš ir tas labais un kurš sliktais, nemaz nav iespējams (kā to arī varētu gaidīt). Un nē - viņš tēvu neatrod, nedz dzīvu nedz beigtu, bet uz beigām viņš saprot, ka varbūt tā arī ir labāk.
Protams, "Atgriešanās ziemas ciemā" ir audzinošā un morālā stila romāns, lai arī diezgan nosacīti - tā nav gluži tradicionālā pusaudžiem domātās literatūras morāle, par ko šeit ir runa. Bet vienlaikus tā ir ļoti jauka un ne pārāk smaga lasāmviela, kas gan neliks par sevi tev domāt sekojošo gadu garumā, bet kas tev tāpat būs sniegusi pietiekami daudz pozitīvu emociju un iepazīstinājusi ar netriviāliem personāžiem. Un tas nav nemaz tik maz.
2007-11-06
comments powered by Disqus