Kazhes pierakstu burtnīca

"7 Seconds" ir vēl viena no tām pankroka grupām, kas iesaistījās dīvainajā godīgā panka kustībā - kas atteicās no tradicionālās sex,drugs&booze ideoloģijas. Panki, kas ietur veģetāriešu maltītes, nesit reperus, kapitālistus un citus ebrejus, tas ir kaut kas dīvains. Es nesaku, ka slikts, bet dīvains gan.
Žēl tikai, ka "7 Seconds" mūzika vismaz šajā, viņu pazīstamākajā, albūmā īpaši dīvaina nav, vismaz pozitīvā ziņā. Šķiet, ka viņi patiešām ir bijuši izcili nekompetenti ar saviem instrumentiem un citādi - vismaz iedomāties mazāk profesionālu "99 Red Balloons" kaveru nav iespējams (salīdzinoši Goldfinger versiju varētu atskaņot baznīcā). Ja "7 Seconds" vokālistam Kevin Seconds arī ir kaut kādas dotības, tad ar dziedāšanu tās noteikti nav saistītas. Es negribu būt kritisks, bet arī es varētu šādi nodziedāt. Es zinu, ka panki parasti to arī apgalvo, ka viņi neko nemāk, ka viņiem nav nekāda talanta utt., bet tieši tāpēc viņi ir īsti - bet nospļauties man uz šiem viņu vārdiem. Klausīties kaut ko tādu ir grūti un nekā laba tajā es saskatīt nevaru un punkts.
Ja "99 sarkanie baloni" būtu izņēmums citādi klausāmā ierakstā, viss būtu labi. Bet tā nav. Ja neskaita ieraksta tituldziesmas piedziedājumu (kurš tiek papildināts ar tādiem kā proto-Offspring stila pantiem), neko izbaudīt šajā ierakstā es nevaru. Tas viss šķiet esam tāds sūdīgas kvalitātes demo ieraksts, kuru vai katra latviešu underground grupa būtu varējusi ierakstīt savā mēģinājumu garāžā (šausmīgāku "production" kā, piemēram, dziesmai "Out of touch" diez vai iespējams radīt), muzikālo ideju šajā ierakstā ir apmēram nulle. Un tas vien, ka šī mūzika ir neatkarīga un ka tā kaut ko uzdrošinās, man neko nenozīmē. Jo bezkompromisu sūds nav labāks par komerciālu sūdu.