Kazhes pierakstu burtnīca

"Breakfast on Pluto" patiesībā ir gluži vienkārša filma par kādu īru transseksuāli, mācītāja dēlu/meitu. Vai tad visas filmas nav tādas?
Tās galvenais varonis ir Patriks (Patrīcija) "Kitten" Breidens(a), kura māte viņu kā mazuli atstājusi pie viņa tēva - mācītāja namdurvīm un kas visu savu bērnību/zēnību mocījās ar to, ka viņa karstākā vēlēšanās bija "put on women`s clothing and hang around in bars" (ja tu zini, ko es citēju, tad - ļoti labi).
Vēlāk viņš(a) sapinas ar kaut kādu mūziķi, tad ar burvju mākslinieku, ar kuriem viņam(i) ir diezgan grūti izskaidrojamas attiecības. Plus tas viss notiek Īru separātistu/revolucionāru kustības fonā.
Kādreiz es būtu šo filmu nolamājis no panckām ārā, jo biju pārāk konservatīvs, lai varētu atzīt, ka filma par transpersonām teorētiski varētu būt laba. Šobrīd mani tas vairs īpaši neuztrauc, taču no otras puses tas man neliek šo filmu arī slavēt. Nekādā ziņā neliek - jo to nu gan es atzīstu, ka "Breakfast on Pluto" ir garlaicīga filma, kura turklāt vēl nav īpaši viegli uztverama, jo tie nolāpītie īri nerunā visskaidrākajā angļu valodā, kādu man ir nācies dzirdēt. Brīžiem man filma likās forša - tāda brīvdomājoša un pofigoniska, brīžiem man tā tāda nelikās. Un to otro brīžu bija vairāk. Protams, interesanti, ka šajā filmā ne tikai nav nekāda nudity, bet nav vispār nekā tāda vizuāli, kas varētu konservatīvākam skatītājam ķerties pie sirds (ja, protams, neskaita to, ka policisti galveno varoni dauza pret sienu, bet viens viņa(s) draugs - Dauna slimnieks - tiek uzspridzināts).
Un kopumā - diezgan garlaicīgs kino.