Kazhes pierakstu burtnīca

Personīgi man tas nav nekāds pārsteidzošs jaunatklājums, un tomēr šis fakts ir jāpiefiksē: lielākā daļa ierakstu, kas ir manā MP3 diskā, kuram Dmitrijs (myohmy) deva nosaukumu "Punks & more" ir diezgan draņķīgas kvalitātes. Jā, ir daži lieliski pankroka piemēri, bet "D.I." otrais albūms noteikti nav viens no tiem.
Jau pirmā šī ieraksta kompozīcija - "Bedrock" - patiesībā nav nekāds pankroks. Tā izklausās pēc neveiksmīgas Alice Cooper dziesmas, kurā Kūpers droši vien vēstītu par kaut kādiem čūsku mazuļiem, kurus viņš baro ar savām asinīm (vai kaut ko līdzvērtīgi atbaidošu), bet "D.I." šajā dziesmā apdzied Flintstonu ģimeni. Dziesma ir pēc panka standartiem gara (3:44), pilna kaut kādām tizlām sintezatoru skaņām, šausmīgi lēna un kaitinoša. Īstenībā es pat nesaprotu, kā kaut ko tik stulbu viena pankroka blice varēja ierakstīt.
Ja ar "Bedrock" beigtos šī albūma nedienas un tālākās 12 dziesmas būtu labākajās "Sex Pistols" tradīcijās, tad es varētu uz Bedrock nospļauties. Bet patiesība šīs dziesmas nav nekas vērā ņemams - drīzāk tas ir kaut kāds ļoti švaks panka un new wave krustojums ar tādu bišķi goofy mūzikas pasniegšanas manieri. Pārslēdzoties Winamp`ā starp dziesmām, rodas unikāla sajūta, ka es nekur pārslēdzies nebūtu - visu laiku šķiet, ka turpinātos viens un tas pats pants. Principā tas ir drīzāk tāds "novelty" ieraksts ar dažādiem stulbiem skaņu trikiem, šausmīgi vienveidīgām dziesmām un ļoti nesaistošiem vokāliem. Iespējams, ka grupas līderis Keisijs Rojers nav slikts puisis, bet viņa balss - tā ir tik ļoti nekāda, ka mazāk izteiksmīgu grūti iedomāties - pankroka vokālistiem parastiem ir vismaz kaut kāda personība, bet šis Keisijs izklausās pilnīgi nekāds. Principā tas pat manā uztverē nav īsts pankroks - tā ir vienkārši slikta mūzika, kura reizēm izklausās pēc slikta pankroka. Vienīgi "Pervert Nurse" ir kaut forša dziesma, bet arī tai vajadzētu kādu foršāku vokālu pasniegšanas manieri.