Nothing lasts forever

Atzīšos, ka es kaut kā biju domājis, ka šie "Defiance" ir amerikāņu thrash-metāla grupa, bet patiesībā tā ir amerikāņu Oi! pankroka grupa. Nezinu, kurā gadījumā man vajadzētu būt negatīvāk noskaņotam - thrash man nepatīk, bet Oi! vispār ir kaut kāds sviests.
Droši vien sviests ir sliktāk, vismaz tā es spriežu, klausoties šo albūmu, kurš ir ne tikai gandrīz ģeniāli nemelodisks un neklausāms, bet arī fenomenāli kaitinošs. Protams, mans viedoklis par to varētu savā ziņā būt saistīts ar to, ka šodien valstī oficiāli ir brīvdiena, bet man ir jāsēž darbā, plus man jau kopš paša rīta sāp galva, bet mežonīgi ātrs kliedzošs pankroks nepavisam nav tas, kas līdz pret galvassāpēm.
Taču galvenā problēma šī ieraksta sakarā tomēr ir tajā, ka tas nav klausāms, ja nu vienīgi to var uzlikt uz mājas audio sistēmas, lai kaitinātu kaimiņus un izdzītu no viņu galvām pēdējās prāta atliekas, bet man vismaz šo grupu klausoties rodas sajūta, ka kāds ar āmuru man blietētu pa galvu ar pieciem sitieniem sekundē. Un nekas cits šajā sakarā man prātā nenāk. Visas dziesmas izklausās vienādi, tajās kaut kas tiek kliegts iz "you fucking nazi scum" kategorijas. Brīžiem Defiance izklausās pēc pretīgiem metālist-pankiem, brīžiem pēc pretīgiem krogus pankiem, bet nevienu brīdi viņi neizklausās pēc tādas grupas, kādu es gribētu klausīties jebkad nākotnē.
2007-11-19
3.0
comments powered by Disqus