Kazhes pierakstu burtnīca

Uzreiz atzīšos, ka lai izlasītu šo grāmatu līdz galam, man nācās pamatīgi piespiesties. Uzreiz atzīšos, ka Kiplinga angļu valoda man ir bišķi par sarežģītu. Uzreiz atzīšos, ka šis romāns mani diezgan brutāli garlaikoja. Uzreiz atzīšos, ka mani ne pārāk interesē "jaunatnes literatūra. Uzreiz atzīšos, ka mani ne īpaši interesē literatūra par ceļojumiem ar "skolotāju". Uzreiz atzīšos, ka es neesmu gejs.
"Kims" tiek uzskatīts par Kiplinga lielāko šedevru. Nezinu, kāpēc tā. Varbūt par godu apjomam. Varbūt par godu tam, ka šajā romānā Kiplings pamatīgi pievēršas sev tik labi zināmajai Indijas tematikai. Varbūt tāpēc, ka tur piedalās viens tibetiešu lama (un vēl kā piedalās). Katrā ziņā es to varētu nosaukt labākajā gadījumā par ne sevišķi interesantu audzinošo romānu divdesmitā gadsimta sākuma manierē.
Kims ir vienkāršs pusubagu zēns, kas kļūst par ceļojoša lamas skolnieku un palīgu. Šis lama meklē upi, kuru radījusi Dieva bulta un kura nes apskaidrību un šķīstību. Kims īstenībā drīzāk ir blēdis, nekā lamas sekotājs, bet no otras puses viņš savam skolotājam ir ļoti uzticīgs. Un viņš izrādās esam angļu virsnieka dēls, tāpēc viņš var kādu laiku paskoloties glaunā skolā. Un tad atkal ubagojot klīst tālāk ar lamu. Un pa ceļam gūt mācību par to, kas šajā dzīvē ir galvenais.
Šāds būtu īss ieskats romānā. Detalizētāku ieskatu es pat nedomāju rakstīt. Romāns mani garlaikoja, es to lasīju ļoti pavirši un tikai ar vienu galveno domu - ātrāk tikt galā. Šobrīd man pat nav noskaņojuma paskaidrot, kāpēc tas man nepatika. Nepatika un punkts.