Tomēr īstenībā šī kvalitāte ir mazliet līdzīga manai attieksmei pret Meju kā cilvēku - šajā ierakstā ir gan patiešām lieliskas dziesmas, par kuram Mejam nevajadzētu kaunēties ne mazākajā mērā - tādas ir "Queen" manieres rokeposi "Business" un "China Belle". Bet te ir arī tādi mēsli, kurus klausīties ir gandrīz neiespējami. Ja tu vari saskatīt kaut ko pozitīvu stulbajā šausmu filmu tematikas dziesmā ar atonālu ģitārskanējumu, sviestainu robotisku balsi un nejēdzīgu melodiju "Cyborg", tad tu esi labāks cilvēks par mani. Tāpat es Mejam kā "nopietnam" mūziķim varbūt neieteiktu pārāk aizrauties ar mūzikas pārmērīgu šovmenizēšanu - it kā "All the way from Memphis", bet tā pārāk labi iederētos jebkurā Brodvejas mūziklā un sievietes - bekvokālistes vēl tikai pastiprina šo iespaidu. Plus neviena albūma balāde nenostrādā ne uz pusi tik labi, kā to Mejs spēja reiz darīt "Queen" sastāvā. "Another World" (albūma tituldziesma) ir vēl viens "Only the good die young" (nezinu gan, kura dziesma tapa kā pirmā), "Why Don`t We Try Again" ir vienkārši nožēlojama un power-balāde "Wilderness" ir garlaicīga.
Galu galā varu secināt, ka par spīti dažām labām dziesmām, kas varētu būt nonākušas arī kādā klasiskā Queen albūmā, Mejs savu pulveri 1998.gadā sen jau bija izsmēlis un ir tikai labi, ka viņš vairāk nevienu solo albūmu nav izdevis (lai arī savulaik es ar nepacietību gaidīju - varbūt tomēr viņš kaut ko izlaidīs).