Ceplis
Pārlasīt "Cepli" reizēm noteikti ir svētīgi, lai paraudzītos uz situāciju Latvijā mazliet citām (vai tām pašām) acīm. Kulta romāns, kas vēlāk tapis par kulta filmu, veiksmīgi dramatizēts, klasisks latviešu citātu un frāžu apkopojums. Tā varētu raksturot "Cepli".
Protams, vienlaikus "Cepli" varu nosaukt par bulvāra literatūru, kurā propagandas mērķu labad sabiezinātas krāsas un Latvijas sabiedrība parādīta atbilstoši autora vēlmēm. Var teikt, ka Cepļa personāži nav īpaši dziļi izstrādāti un viņu uzvedība ir diezgan klišejiska, var žēloties, ka Caunes un viņa mīļotās Mildas stāsts ar tā skumīgajām liriskajām noskaņām ir no tipiska dāmu romāna (latviešu bezcerīgo skumju manierē) pārcelts - viens no tiem stāstiem par veco māmiņu, kurai apmiruši visi bērni un kura ir kļuvusi tagad akla, dzīvo pagrabā un pārtiek no beigtām vardēm, tad atnāk vācu (krievu) karavīrs, viņu izvaro, nogalina viņas vienīgo teliņu un māmuliņa no bēdām pakaras, bet viņas ģimenes locekļi izlemj ietaupīt bēru naudu un pierok viņu turpat aiz mājas. Protams, es mazliet pārspīlēju, bet bišķi uz šo pusi Rozītis velk.
Taču - un tas ir pārsteidzoši - "Ceplis" ir perfekti atbilstošs 2007.gada Latvijas sabiedriskajām un politiskajām reālijām.
Visvairāk mani pārsteidza epizode, kurā pieminēts, ka pēc tam, kad Latvijā viens uzņēmums sāk veiksmīgi izgatavot un pārdot aromātiskās ziepes, uzreiz parādās vēl 50 uzņēmumi, kas dara to pašu un savstarpējās konkurences dēļ nobankrotē. Interesanti, cik šobrīd ir konkurentu Stendera ziepju fabrikai? Manuprāt - tonnām.
Otra lieta - nebeidzamas runas par iespējamu lata devalvāciju. Vienīgi tur, atšķirībā no mūsdienām, cilvēki uz to cer, nevis no tās baidās, jo kredīti paņemti latos.
Korupcija Saeimā, bankās, sabiedrības krējuma izlaidība un atkarība no visdažādākajām substancēm? Solījumi, kurus nedomā pildīt? Liekulība un divkosība? Viss te ir kā uz delnas (nevis Delnas).
Kā literārs darbs, kā jau mēģināju pateikt, "Ceplis" nav nekas īpašs. Taču kā Latvijas uzņēmēja rokasgrāmata - vienkārši fenomenāls darbs, romāns, kuru vajadzētu izlasīt katram un ikvienam.
Protams, gluži iespējams, ka Pāvils Rozītis šo romānu rakstīja no komunista skatu punkta, bet man par to ir absolūti nospļauties, jo es nezinu, cik patiess viņa darbs bija 1928.gadā, bet es zinu, cik patiess tas ir astoņdesmit gadus vēlāk, tāpēc arī vērtēju es to nevis kā mākslas, bet kā dokumentālu darbu, un kā tāds "Ceplis" ir viens no izcilākajiem romāniem latviešu literatūrā (kārtu pārāks pār otru pirmskara Latvijas leģendāro darbu - "Zvejnieka dēlu").
Protams, vienlaikus "Cepli" varu nosaukt par bulvāra literatūru, kurā propagandas mērķu labad sabiezinātas krāsas un Latvijas sabiedrība parādīta atbilstoši autora vēlmēm. Var teikt, ka Cepļa personāži nav īpaši dziļi izstrādāti un viņu uzvedība ir diezgan klišejiska, var žēloties, ka Caunes un viņa mīļotās Mildas stāsts ar tā skumīgajām liriskajām noskaņām ir no tipiska dāmu romāna (latviešu bezcerīgo skumju manierē) pārcelts - viens no tiem stāstiem par veco māmiņu, kurai apmiruši visi bērni un kura ir kļuvusi tagad akla, dzīvo pagrabā un pārtiek no beigtām vardēm, tad atnāk vācu (krievu) karavīrs, viņu izvaro, nogalina viņas vienīgo teliņu un māmuliņa no bēdām pakaras, bet viņas ģimenes locekļi izlemj ietaupīt bēru naudu un pierok viņu turpat aiz mājas. Protams, es mazliet pārspīlēju, bet bišķi uz šo pusi Rozītis velk.
Taču - un tas ir pārsteidzoši - "Ceplis" ir perfekti atbilstošs 2007.gada Latvijas sabiedriskajām un politiskajām reālijām.
Visvairāk mani pārsteidza epizode, kurā pieminēts, ka pēc tam, kad Latvijā viens uzņēmums sāk veiksmīgi izgatavot un pārdot aromātiskās ziepes, uzreiz parādās vēl 50 uzņēmumi, kas dara to pašu un savstarpējās konkurences dēļ nobankrotē. Interesanti, cik šobrīd ir konkurentu Stendera ziepju fabrikai? Manuprāt - tonnām.
Otra lieta - nebeidzamas runas par iespējamu lata devalvāciju. Vienīgi tur, atšķirībā no mūsdienām, cilvēki uz to cer, nevis no tās baidās, jo kredīti paņemti latos.
Korupcija Saeimā, bankās, sabiedrības krējuma izlaidība un atkarība no visdažādākajām substancēm? Solījumi, kurus nedomā pildīt? Liekulība un divkosība? Viss te ir kā uz delnas (nevis Delnas).
Kā literārs darbs, kā jau mēģināju pateikt, "Ceplis" nav nekas īpašs. Taču kā Latvijas uzņēmēja rokasgrāmata - vienkārši fenomenāls darbs, romāns, kuru vajadzētu izlasīt katram un ikvienam.
Protams, gluži iespējams, ka Pāvils Rozītis šo romānu rakstīja no komunista skatu punkta, bet man par to ir absolūti nospļauties, jo es nezinu, cik patiess viņa darbs bija 1928.gadā, bet es zinu, cik patiess tas ir astoņdesmit gadus vēlāk, tāpēc arī vērtēju es to nevis kā mākslas, bet kā dokumentālu darbu, un kā tāds "Ceplis" ir viens no izcilākajiem romāniem latviešu literatūrā (kārtu pārāks pār otru pirmskara Latvijas leģendāro darbu - "Zvejnieka dēlu").
2007-12-21
comments powered by Disqus