Before the Rain
Milčo Mančevski filma "Pirms lietus" var lepoties ar kaut ko tādu, kas nevienai Latvijas kino filmai nav pagaidām izdevies - tā tika nominēta Oskaram. Gluži līdz uzvarai mazliet nepietika - pirmo vietu 1995.gadā paņēma Ņikitas Mihalkova "Utomļonnije solncem", bet šis sasniegums tomēr ir kaut kā vērts. Jā, Venēcijas Zelta lauva tai arī tika. Ne jau kuras katras valsts filmas vispār ir tikušas pie Oskara nominācijai. Vismaz šajā gadījumā es varu būt drošs, ka esmu izvēlējies pietiekami respektablu maķedoniešu filmu, lai gūtu savu nelielo ieskatu šīs valsts kino mākslā.
Kā jau tas droši vien Balkānu valstu filmām ir neizbēgami, arī šī filma stāsta par karu vai tam radniecīgiem procesiem. Konkrētāk - par etniskajiem konfliktiem Maķedonijā deviņdesmito gadu sākumā-vidū ("īsts" karš tur nav noticis). Filmu veido trīs noveles, katra no kurām neizceļas ar sevišķu dzīvesprieku. Pirmā ir stāsts par to, kā kāda pareiztīcīgo mūka vārdā Kirils cellē paslēpjas vajāta albāņu meitene Zamira un kā Kirils ar Zamiru bēg no klostera (Zamira tiek nošauta). Otrā daļa norisinās Londonā, kur kādai žurnālistei ir sakars ar maķedoniešu fotogrāfu - Pulitzer balvas ieguvēju - un vienlaikus sarežģītas attiecības ar vīru (vīrs tiek nošauts). Trešajā daļā šis pats maķedoniešu fotogrāfs atgriežas savā dzimtenē uz dzīvi un viņam tiek uzticēts pasargāt Zamiru no trakajiem viņa radiniekiem (bet viņš tiek nošauts). Īsi sakot - nāve, nāve un vēlreiz nāve.
Interesanti, bet pirmo reizi skatoties filmu svešvalodā, es izjutu, ka aktieri mazliet uzspēlē - tas attiecas šajā gadījumā uz angļu aktieriem, kas man vismaz šķita bišķi pārāk zemas kvalitātes filmai, kas pretendē uz kaut ko Oskaram līdzīgu. Protams, filmas panākumus vismaz kaut kādā mērā noteikti iespaidoja notikumi, kas tolaik risinājās Balkānu valstīs, kas to darīja par "dienas aktuālo tēmu" (līdzīgi kā vēlāk tas bija ar afgāņu "Osama"). Starp citu, šogad jaunākā Mančevski filma atkal izvirzīta Oskaru garajā sarakstā, vai tā iekļūs kaut vai pusfināla 9niekā, gan ir cits jautājums.
Kopumā manai gaumei šī filma ir pārāk vardarbīga, pārāk asiņaina (kaķa nošaušanas aina vien ir X reitinga vērta), bet tas ir pietiekami noderīgs un vērtīgs kino, savā ziņā arī skaists. Ne manā gaumē, bet labs.
Kā jau tas droši vien Balkānu valstu filmām ir neizbēgami, arī šī filma stāsta par karu vai tam radniecīgiem procesiem. Konkrētāk - par etniskajiem konfliktiem Maķedonijā deviņdesmito gadu sākumā-vidū ("īsts" karš tur nav noticis). Filmu veido trīs noveles, katra no kurām neizceļas ar sevišķu dzīvesprieku. Pirmā ir stāsts par to, kā kāda pareiztīcīgo mūka vārdā Kirils cellē paslēpjas vajāta albāņu meitene Zamira un kā Kirils ar Zamiru bēg no klostera (Zamira tiek nošauta). Otrā daļa norisinās Londonā, kur kādai žurnālistei ir sakars ar maķedoniešu fotogrāfu - Pulitzer balvas ieguvēju - un vienlaikus sarežģītas attiecības ar vīru (vīrs tiek nošauts). Trešajā daļā šis pats maķedoniešu fotogrāfs atgriežas savā dzimtenē uz dzīvi un viņam tiek uzticēts pasargāt Zamiru no trakajiem viņa radiniekiem (bet viņš tiek nošauts). Īsi sakot - nāve, nāve un vēlreiz nāve.
Interesanti, bet pirmo reizi skatoties filmu svešvalodā, es izjutu, ka aktieri mazliet uzspēlē - tas attiecas šajā gadījumā uz angļu aktieriem, kas man vismaz šķita bišķi pārāk zemas kvalitātes filmai, kas pretendē uz kaut ko Oskaram līdzīgu. Protams, filmas panākumus vismaz kaut kādā mērā noteikti iespaidoja notikumi, kas tolaik risinājās Balkānu valstīs, kas to darīja par "dienas aktuālo tēmu" (līdzīgi kā vēlāk tas bija ar afgāņu "Osama"). Starp citu, šogad jaunākā Mančevski filma atkal izvirzīta Oskaru garajā sarakstā, vai tā iekļūs kaut vai pusfināla 9niekā, gan ir cits jautājums.
Kopumā manai gaumei šī filma ir pārāk vardarbīga, pārāk asiņaina (kaķa nošaušanas aina vien ir X reitinga vērta), bet tas ir pietiekami noderīgs un vērtīgs kino, savā ziņā arī skaists. Ne manā gaumē, bet labs.
2008-01-09
comments powered by Disqus