Kazhes pierakstu burtnīca

"Pieci cilvēki, kurus tu satiec Debesīs" ir grāmata par nāvi vai, pareizāk sakot, par to, kāda varētu būt pēcnāves pasaule. Principā jebkurš autors par šo tēmu droši un brīvi rakstīt, jo, kā zināms, patiesību šajā jautājumā noskaidrot ir diezgan pagrūti. Kurts Vonnegūts apgalvotu, ka pēcnāves dzīves nav. Bernards Verbērs teiktu, ka tu tiec nosvērts un vai nu kļūsti par eņģeli vai atgriezies uz grēcīgās zemes. Kristieši teiktu, ka tu vai nu nonāc Dieva valstībā vai pie ragainā puiša. Katrā ziņā teorija, ka pēc nāves cilvēks kļūst par vienu bitu kāda Alabamas lauku pilsētiņas bibliotēkas datora cietā diskā, nav ne par mata tiesu labāka vai sliktāka par visām citām.
Protams, Mičs Alboms neko tādu neapgalvo. Viņa romānā nomirušais galvenais varonis Edijs sastop pēc kārtas piecus cilvēkus, kas palīdz viņam saprast, kāda ir bijusi viņa dzīves jēga (jo pašam viņam ar to ir pagrūti). Edijs visu mūžu strādājis par mehāniķi atrakciju parkā un nomiris, mēģinot izglābt kādu mazu meitenīti. Bet viņš vienmēr nav bijis īsti apmierināts ar to, kā viņa dzīve ir izvērtusies un uzskatījis, ka no viņa varētu būt sanācis kas vairāk, bet viņš nav apzinājies, ka patiesībā viņš ir nodzīvojis gluži labu dzīvi. Šādi izspiesta uz papīra (ekrāna) romāna morāle īpaši sarežģīta vai smalka nešķiet, un tas nav brīnums - šis nav pats intelektuālākais romāns, ko man nācies lasīt. Jā, tas ir pietiekami labi uzrakstīts, tajā ir bijusi šāda tāda ideja, autors ir labi izspēlējis sava romāna varoņus, bet kaut kādas dievišķās dzirksts tur acīmredzami pietrūkst, kas šo romānu padarītu par patiešām lielisku literatūru. Nezinu, kas tieši ir tas, ko es tur gribētu vēl izlasīt (ja zinātu, tad es piestrādātu par romānu "uzlabotāju"), bet bez šaubām šis romāns nespēja mani tā iekustināt, kā tas potenciāli varētu izdarīt. Iespējams, būtu bijis vērts izdomāt kādus lielākus secinājumus par "everything is connected" un "small people are also important". Citādi sanāk kā "Meaning of life" filmā, kad dzīves jēga atklājas, ka ir būt jaukam pret citiem cilvēkiem un neēst treknu ēdienu.