Kazhes pierakstu burtnīca

Lai arī šī skaitās ļoti kvalitatīva un tipiska francūziska filma, kura pasaka kaut ko tādu, uz ko Holivuda nekad nebūtu spējīga, personīgi mani tā pamatīgi nogarlaikoja un neko dižu tajā es nesaskatīju.
Galvenais tās varonis Tomass ir kaut kāds nekustamo īpašumu darījumos iesaistīts blēdis, kura galvenais hobijs ir kopā ar saviem čomiem izlikt visādus cilvēkus no viņu mitekļiem. Taču Tomasa mirusī māte bija profesionāla koncertpianiste un kad Tomasam kaut kāds baigais autoritāte, bijušais viņa mātes producents vai kas tamlīdzīgs piedāvā atnākt un nodemonstrēt savas klavierspēles spējas, Tomasā pēkšņi rodas baisā vēlme to darīt un viņš sāk cītīgi gatavoties. Paralēli risinās viņa attiecības ar tēvu, kurš patiesībā ir viens diezgan pamatīgs stulbenis (bet tas ir tikai mans viedoklis) un kretīns (tas joprojām ir tikai mans viedoklis) un vēl Tomasam veidojas īpatnējas attiecības ar ķīniešu sievieti, kas viņam sniedz klavierstundas un kura nerunā ne vārda franciski un pavisam švaki runā angliski. Pa vidam šeit parādās tāds kā bandītisms, mazliet vardarbības, pāris salīdzinoši asprātīgas ainas, bet kopumā šajā filmā nebija pilnīgi nekā tāda, kas varētu mani pamudināt iepazīt citus šī režisora vai viņa aktieru darbus. Absolūti nesaistoša filma, bez izslavētās franču neatkārtojamās atmosfēras, bez franču šarma. Un man vienalga, ka šī filma saņēmusi BAFTA balvu kā labākā filma svešvalodā.