Kazhes pierakstu burtnīca

Sava otrā un pēdējā solo albūma ierakstīšanā skaitās, ka Niks Meisons ir piedalījies vairāk nekā tas bija viņa pirmā albūma gadījumā - atšķirībā no Fictitious Sports šoreiz viņš papildu bungu spēlei (kura uz skaņu gan šķiet, ka diezgan bieži faktiski ir drum machines programmēšana) ir piedalījies arī dziesmu sacerēšanā, un vispār šis nav īsts viņa solo projekts, bet kopdarbs ar Rick Fenn no 10CC, bet tas mani šajā gadījumā neuztrauc.
Ja viņa pirmais albūms man patika un pat patiešām patika, tad par "Profiles" es to pateikt nevaru. Šis ieraksts galvenokārt ir tāds instrumentāls noskaņu albūms, ar ne sevišķi interesantām melodijām turklāt tipiski astoņdesmito stilā producēts (tituldziesma Profiles, kas ilgst desmit minūtes ir tipisks šādas mūzikas piemērs) - diži par ko te sajūsmināties nevar. Vienīgi Lie for a Lie ir īpaša dziesma, bet ne ar to, ka tā būtu fenomenāli kvalitatīva, bet ar to, ka tajā vokālus izpilda Deivs Gilmors (kopā ar kaut kādu sievieti). No noskaņu kompozīcijām man droši vien vislabāk patīk "Rhoda", bet kopumā šis ieraksts ir gaužām neizteiksmīgs un visvairāk tas manī rada asociācijas ar tiem laikiem, kad LTV bieži rādīja kaut kādus dabasskatus, jo viņiem nebija raidījumu, un šāda mūzika skanēja fonā - tāds tipisks B music, kuru ir grūti piespiest sevi klausīties apzināti. Var vēl izcelt dziesmu "Israel", kura vismaz pateicoties tam, ka tā nav instrumentāla, ir kaut cik jautrāka, bet kopumā šis ieraksts man vismaz rada ļoti bālu iespaidu - ne šeit Fenns demonstrē kaut ko dižu ar ģitāru, ne Meisons (it īpaši) izceļas ar kādām bungu solo partijām vai kaut ko tādu, kā dēļ es to būtu gatavas atzīt par VIŅA ierakstu.