Iespaidi pēc Oskaru ceremonijas
Protams, ka pašu ceremoniju es neskatījos, bet tas jau ir cits jautājums, tāpēc iespaidi faktiski ir par rezultātiem.
Pirmā vilšanās - Juno dabūja tikai 1 balvu - par scenāriju, kur īstenībā nebija pat variantu, ka kaut kas cits varētu to izspiest. Otrā vilšanās - ka Blānšeta nedabūja Oskaru par otrā plāna lomu iekš "I`m not there", bet to savāca Tilda Svintone no "Michael Clayton", absolūti viņa man nelikās Oskara vērta. Īstenībā nebiju domājis arī ka Kotilāra dabūs par "La Mome", bet tā vismaz bija pelnījusi. Par visām "There will be blood" balvām nevaru izteikties, neesmu redzējis. Biju vēl cerējis, ka "Into the wild" dabūs balvu par montāžu, bet arī nekā. "Sweeney Todd" viena nieka balva - par mākslas režiju, bet labi vēl ka tā. Vismaz Norbits nevinnēja balvu par grimmu. Vēl prieks, ka dziesma "Falling Slowly" no vakar noskatītā "Once" savu pilnīgi pelnīto Oskaru tomēr ieguva. Tas, ka "Gardēdis" apsteigs Persepoli cīņā par labāko multfilmu arī diemžēl bija skaidrs (lai arī es joprojām uzskatu, ka Persepolis reāli vajadzēja dabūt Best foreign film award).
Vakara uzvarētāji neapšaubāmi ir brāļi Koeni - četri Oskari ļoti prestižās kategorijās, es gan uzskatu, ka šoreiz viņi balvas dabūja arī par pagātnes nopelniem, kad nebija tikuši pietiekami atalgoti, bet tā diemžēl Oskaros ir ļoti populāra prakse.