Kazhes pierakstu burtnīca

Vakar noskatītā īru muzikālā filma "Once" kārtējo reizi apliecina - ne jau liels dolāru daudzums ir tas, kas filmu dara īpašu. Ok, varbūt pēc Latvijas standartiem šīs filmas budžets nav maz - pēc dažādiem avotiem tas bijis 130 vai 180 tūkstoši eiro, bet nekas gigantisks jau arī nē. Galveno lomu atveidotāji nav profesionāli aktieri, bet gan mūziķi. Filmēšanā izmantotas režisora un komandas draugu mājas, dabīgais apgaismojums (un viss paveikts 17 dienās). Lai iekļautos atvēlētajos līdzekļos filmas režisors un scenārists Džons Kārnijs naudu, kas bija paredzēta viņa paša darba apmaksai, sadalīja starp galveno lomu atveidotājiem. Dziesmu autori arī naudu neprasīja.
Un tagad tu man pasaki - vai patiešām šī mazbudžeta filma būtu sliktāka par 50 miljonus dolāru vērto "Sweeney Todd"? Vai 70 miljonu dolāru "Dreamgirls"? Protams, ka "Once" liek savādākus uzsvarus un tā tālāk, bet tīri emocionālā līmenī tas ir patiešām kolosāli spēcīgs kino, kas, starp citu, devis arī tīri labu finansiālo atdevi.
Vēl šogad ievērojamāko filmu starpā bija divi rumāņu darbi - "4 mēneši, 3 nedēļas, 2 dienas" (600tk EUR) un "12:08 East of Bucharest" (200tk EUR).
Šādas summas būtu iedomājamas arī Latvijā, bet vai būtu iedomājams, ka pie mums kāds uztaisītu filmu, par kuru sajūsminātos amerikāņu kino kritiķi? Nezinu. Un nezinu, kāpēc tā.