Buy Bye Beauty
Atceros, kādu skandālu šī zviedru dokumentālista filma sacēla Latvijā 2001.gadā, kad katrs, kam nebija slinkums komentēja to, cik liels maitas gabals ir šis zviedru izvirtulis. Kā pirms brīža izlasīju internetā, vairums šo kritizētāju filmu redzējuši, protams, nebija, bet zināja, ka tā ir slikta un nepatiesa.
Vakar šo filmu saņēmām noskatīties arī mēs. Un kāpēc ne? Šobrīd ap to nekādas ažiotāžas nav un vari skatīties, cik uziet? Ja nu gadījumā tu esi mucā audzēts, mazliet pastāstīšu, par ko īsti ir šī filma. Tā ir par to, cik daudz Rīgā ir prostitūtu, cik daudz Latvijā ir korupcijas un kā tas viss ir saaudzis ar mūsu sabiedrību. Plus - ka pie tā visa lielā mērā ir vainīgas mūs "atbalstošās" rietumvalstis un Zviedrija - pirmām kārtām.
Īsais faktu izklāsts atbilstoši Holenderam:
Kā vismaz nosacītam Latvijas patriotam man par ļoti daudz ko šajā filmā redzēto gribas sašutumā kliegt - nē, tā nav, tas nav iespējams, Holenders ir riebīgs izvirtis melis! Šur tur šāda kliegšana varētu būt pamatota - ja cilvēks secinājumu, ka 50% Rīgas sieviešu ir vismaz nosacīti saucamas par pērkamām sievietēm, izdara, balstoties uz paša novērojumiem un cilvēku aptaujāšanas, īsti šādiem datiem ticēt nevar. Te tomēr ļoti būtisks faktors ir tajā, kur un kā viņš savas "aptaujas" veic. Pieņemšu, ka rezultāti, veicot aptauju augstskolā vai naktsklubā, varētu būt pietiekoši atšķirīgi. Tāpat vietējās dzīves eksperti reperis Ozols (btw., Ozolam vismaz tolaik bija stipri tizla angļu valodu, kuru viņš gan izcili bagātināja ar dažādiem "motherfucker" kategorijas izteicieniem) un mākslinieks/rakstnieks Andris Grīnbergs (kas pamatīgi izskatās pēc alkoholiķa) nešķiet visautoritatīvākie no iespējamajiem kandidātiem. Arī Holendera "praktiskais pētījums" - pārgulēšana ar sešām neprofesionālām prostitūtām par 200$ ar filmēšanas un publicēšanas tiesībām ir tāds stipri dīvains.
Bet ir lietas, kuras nākas atzīt. Pirmkārt, tā kā Holenders Rīgā viesojās pirms mūsu iestāšanās ES un lielā sekstūrisma buma, kas mūsu galvaspilsētu pārņēmis pēdējos gados, apliecinot, ka viegli pieejamu sieviešu šajā valstī patiešām nav trūkums, var teikt, ka gluži bez pamata daudzi viņa apgalvojumi nav. Arī apgalvot, ka mūsu policija būtu pilnīgi tīra no korupcijas, varētu būt visai naivi. Un pats būtiskākais - es varu atzīt, ka es "īsto" Rīgu nepazīstu. Mans draugu loks NAV vidēji statistiskā Rīgas publika, mēs visi esam tomēr stipri kautrīgi, naivi un "piedienīgi", tā ka nevaru uz premisas "manu draugu vidū neviens ar prostitūciju nenodarbojas" secināt, ka arī globāli šī problēma nemaz tik liela nav. Gluži otrādi - balstoties uz daudz kā, ko man nācies dzirdēt darba vietā no tur sastopamo cilvēku pieredzes, liecina, ka tik tālu no patiesības Holenders nemaz nav un pornogrāfijas tīkli mūsu mazajā jaukajā valstiņā patiešām ir stipri dziļi un pamatīgi.
Jāņem vērā arī tas, ka Holendera filmas "mesidžs" faktiski diezgan minimāli atšķiras no kāda pavisam klasiska darba par mūsu tautu - Garlība Merķeļa "Latviešiem". Es nezinu, cik daudz cilvēku ir šo grāmatu izlasījuši, bet šis - vāciešus nomelnojošais un latviešus attaisnojošais - darbs diezgan plaši pievēršas jautājumam, cik latviešu tauta ir dziļi grimusi alkoholā, noziedzībā un netikumā, taču Merķelis (tāpat kā to dara Holenders savā filmā) uzsvaru liek uz to, ka tas viss ir viņa tautiešu nopelns, kas rada tādus dzīves apstākļus, kuros tu nevari izvēlēties dzīvot labi un tikumīgi.
Savā naivajā prātiņā es gan ceru un domāju, ka varbūt tagad situācija vairs nav tik traka - deviņdesmito gadu apjomīgais bezdarbs un bieži sastopamā problēma, ka arī jaunam cilvēkam bija grūti atrast puslīdz normāli darbu, patlaban līdz ar ES, lielo emigrāciju uz Īriju u.t.t. ir daudz maz atrisinājusies (vismaz Rīgā), un droši vien tagad ir daudz mazāk darbavietu, kur cilvēkam maksā minimālo mēnešalgu (ieskaitot "aploksnes"), BET vai es to zinu ar pārliecību? Vai es esmu kādreiz vakaros staigājis pa Bolderāju, Maskavas forštati? Vai es mēdzu bieži uzturēties nakts laikā Vecrīgā? Nē. Līdz ar to es patiesībā neko nezinu un vismaz teorētiski - viss ir iespējams.
Un beigās piebilde: "Buy Bye Beauty" ir stipri draņķīga filma tādā ziņā, ka tā ir neprofesionāli uzfilmēta, montēta, slikti apskaņota un ne sevišķi labi savu vēstījumu pasniedzoša, bet Pals Holenders savā būtībā varbūt tomēr ir gluži vienkāršs sekstūrists. Taču tas nenozīmē, ka filmas "paceltie" jautājumi būtu mazāk svarīgi šīs filmas kvalitātes dēļ.
Vakar šo filmu saņēmām noskatīties arī mēs. Un kāpēc ne? Šobrīd ap to nekādas ažiotāžas nav un vari skatīties, cik uziet? Ja nu gadījumā tu esi mucā audzēts, mazliet pastāstīšu, par ko īsti ir šī filma. Tā ir par to, cik daudz Rīgā ir prostitūtu, cik daudz Latvijā ir korupcijas un kā tas viss ir saaudzis ar mūsu sabiedrību. Plus - ka pie tā visa lielā mērā ir vainīgas mūs "atbalstošās" rietumvalstis un Zviedrija - pirmām kārtām.
Īsais faktu izklāsts atbilstoši Holenderam:
- Rīgā ir ap 15 000 - 18 000 prostitūtu
- 50% Rīgas (Latvijas?) sieviešu vecumā no 18 līdz 30 gadiem vismaz vienu reizi ir nodarbojušās ar seksu par naudu
- Policija par prostitūciju, kura valstī nav legāla, neliekas ne zinis, jo ir korumpēta
- zviedru un citu ārvalstu uzņēmumi saviem Latvijas strādniekiem maksā smieklīgu naudu
- milzīga LV sabiedrības daļa dzīvo zem iztikas minimuma
Kā vismaz nosacītam Latvijas patriotam man par ļoti daudz ko šajā filmā redzēto gribas sašutumā kliegt - nē, tā nav, tas nav iespējams, Holenders ir riebīgs izvirtis melis! Šur tur šāda kliegšana varētu būt pamatota - ja cilvēks secinājumu, ka 50% Rīgas sieviešu ir vismaz nosacīti saucamas par pērkamām sievietēm, izdara, balstoties uz paša novērojumiem un cilvēku aptaujāšanas, īsti šādiem datiem ticēt nevar. Te tomēr ļoti būtisks faktors ir tajā, kur un kā viņš savas "aptaujas" veic. Pieņemšu, ka rezultāti, veicot aptauju augstskolā vai naktsklubā, varētu būt pietiekoši atšķirīgi. Tāpat vietējās dzīves eksperti reperis Ozols (btw., Ozolam vismaz tolaik bija stipri tizla angļu valodu, kuru viņš gan izcili bagātināja ar dažādiem "motherfucker" kategorijas izteicieniem) un mākslinieks/rakstnieks Andris Grīnbergs (kas pamatīgi izskatās pēc alkoholiķa) nešķiet visautoritatīvākie no iespējamajiem kandidātiem. Arī Holendera "praktiskais pētījums" - pārgulēšana ar sešām neprofesionālām prostitūtām par 200$ ar filmēšanas un publicēšanas tiesībām ir tāds stipri dīvains.
Bet ir lietas, kuras nākas atzīt. Pirmkārt, tā kā Holenders Rīgā viesojās pirms mūsu iestāšanās ES un lielā sekstūrisma buma, kas mūsu galvaspilsētu pārņēmis pēdējos gados, apliecinot, ka viegli pieejamu sieviešu šajā valstī patiešām nav trūkums, var teikt, ka gluži bez pamata daudzi viņa apgalvojumi nav. Arī apgalvot, ka mūsu policija būtu pilnīgi tīra no korupcijas, varētu būt visai naivi. Un pats būtiskākais - es varu atzīt, ka es "īsto" Rīgu nepazīstu. Mans draugu loks NAV vidēji statistiskā Rīgas publika, mēs visi esam tomēr stipri kautrīgi, naivi un "piedienīgi", tā ka nevaru uz premisas "manu draugu vidū neviens ar prostitūciju nenodarbojas" secināt, ka arī globāli šī problēma nemaz tik liela nav. Gluži otrādi - balstoties uz daudz kā, ko man nācies dzirdēt darba vietā no tur sastopamo cilvēku pieredzes, liecina, ka tik tālu no patiesības Holenders nemaz nav un pornogrāfijas tīkli mūsu mazajā jaukajā valstiņā patiešām ir stipri dziļi un pamatīgi.
Jāņem vērā arī tas, ka Holendera filmas "mesidžs" faktiski diezgan minimāli atšķiras no kāda pavisam klasiska darba par mūsu tautu - Garlība Merķeļa "Latviešiem". Es nezinu, cik daudz cilvēku ir šo grāmatu izlasījuši, bet šis - vāciešus nomelnojošais un latviešus attaisnojošais - darbs diezgan plaši pievēršas jautājumam, cik latviešu tauta ir dziļi grimusi alkoholā, noziedzībā un netikumā, taču Merķelis (tāpat kā to dara Holenders savā filmā) uzsvaru liek uz to, ka tas viss ir viņa tautiešu nopelns, kas rada tādus dzīves apstākļus, kuros tu nevari izvēlēties dzīvot labi un tikumīgi.
Savā naivajā prātiņā es gan ceru un domāju, ka varbūt tagad situācija vairs nav tik traka - deviņdesmito gadu apjomīgais bezdarbs un bieži sastopamā problēma, ka arī jaunam cilvēkam bija grūti atrast puslīdz normāli darbu, patlaban līdz ar ES, lielo emigrāciju uz Īriju u.t.t. ir daudz maz atrisinājusies (vismaz Rīgā), un droši vien tagad ir daudz mazāk darbavietu, kur cilvēkam maksā minimālo mēnešalgu (ieskaitot "aploksnes"), BET vai es to zinu ar pārliecību? Vai es esmu kādreiz vakaros staigājis pa Bolderāju, Maskavas forštati? Vai es mēdzu bieži uzturēties nakts laikā Vecrīgā? Nē. Līdz ar to es patiesībā neko nezinu un vismaz teorētiski - viss ir iespējams.
Un beigās piebilde: "Buy Bye Beauty" ir stipri draņķīga filma tādā ziņā, ka tā ir neprofesionāli uzfilmēta, montēta, slikti apskaņota un ne sevišķi labi savu vēstījumu pasniedzoša, bet Pals Holenders savā būtībā varbūt tomēr ir gluži vienkāršs sekstūrists. Taču tas nenozīmē, ka filmas "paceltie" jautājumi būtu mazāk svarīgi šīs filmas kvalitātes dēļ.
2008-04-01
comments powered by Disqus