40-tie gadi
Liepājai praktiski nav konkurences, vien Ventspils un Jelgavas komandas augstākajā līgā spēlējušas vairāk kā vienu sezonu.
50-tie gadi
Joprojām dominē Liepāja, taču ir vismaz vēl viena provinces pilsēta, kuras komanda stabili spēlē augstākajā līgā - tā ir Kuldīga, savu labāko desmitgadi piedzīvo Talsu futbols - seši gadi augstākajā līgā, vairāk kā Rēzeknei, Venstpilij, Valmierai un Daugavpilij.
60-tie gadi
Liepājas rezultāts vairs nav tik graujošs, jo "Sarkanais metalurgs" pārvērties par "Zvejnieku" un piedalās PSRS meisarsacīkstēs, bet citas Liepājas komandas nav vairs tik spēcīgas. Laba desmitgade Ventspilij un Brocēniem, abas šīs pilsētas izcīna gan Latvijas čempionu titulu, gan Latvijas kausu. Kaut cik spēcīgāka kļuvusi Daugavpils, kas panākusi Kuldīgu, kurai sešdesmito beigas iezīmēja futbola norietu.
70-tie gadi
Pirmo reizi labākā provinces pilsēta nav Liepāja, par dominējošo pilsētu kļuvusi Daugavpils (tiesa, tās sasniegumi ievērojami mazāki kā iepriekšējo desmitgažu līderiem), Liepāja ir tikai piektajā vietā, zaudējot arī Jūrmalai (kas piedzīvojusi savu labāko desmitgadi visā vēsturē), Brocēniem (sākusies pakāpeniska lejupslīde) un Ventspilij (arī pēc sešdesmito gadu panākumiem seko krīze). Augstākajā līgā debitē Ogre.
80-tie gadi
Joprojām spēcīgākā futbola pilsēta ir Daugavpils (ar vēl vājāku rezultātu kā 10 gadus iepriekš), spēcīgas ir arī Jelgava un Valmiera (abām - labākās desmitgades to vēsturē), Liepāja 4.vietā, apsteidzot Ventspili, kura gan piekāpjas arī Ogrei. Labāko sabiedrībā debitē Ilūkste.
90-tie gadi
Līdz ar dramatisko Rīgas "Skonto" dominanci provincē futbols nav diži konkurentspējīgs. Pateicoties rezultātu uzlabojumam desmitgades beigās pirmajā vietā atgriezusies Liepāja, kurai gan šī vieta jādala ar stabilo, bet ne pārāk zvaigžņoto Daugavpili. Desmitgades sākumā absolūta līdere ir Jelgava, bet ap deviņdesmito gadu vidu futbols pilsētā pajūk un nav atdzīvojies pa īstam vēl joprojām. Valmiera 1990.gadā izcīna savu pirmo un vienīgo titulu, bet tad sākas stagnācija. Tikai uz desmitgades beigām Latvijas futbola kartē atgriežas Ventspils, tikām no tās ar galiem izzūd Brocēni un Vangaži, arī Jēkabpils un Preiļi diez vai vēl drīz uzspēlēs Virslīgā.
21.gadsimta sākums
No vienas puses, līdz ar Ventspils un Liepājas panākumiem var teikt, ka futbols ārpus Rīgas pamazām atdzīvojas, bet no otras - šajos gados vien sešas provinces pilsētas ir spēlējušas augstākajā līgā, tikpat vājš rezultāts kā 40tajos gados. Arī tagad, paskatoties 1.līgas komandu sarakstā, var redzēt, ka tur gan ir vairākas šobrīd Virslīgā nepārstāvētas pilsētas - Jelgava, Valmiera, Gulbene, Smiltene, Jēkabpils, Ilūkste, bet - vai ir nopietns pamats domāt, ka kāda no šo pilsētu komandām varētu šogad kļūt par 1.līgas uzvarētāju? Diez vai. Varbūt Jelgavas komanda varētu cīnīties par vietu Virslīgā, bet pārējām, manuprāt, nekas nespīd. Un tas ir tiešām diezgan bēdīgi. Es būtu patiešām priecīgs, ja pēc gadiem pieciem Virslīgā vai vismaz tās tuvumā būtu kāda komanda gan no Valmieras, gan Jelgavas, gan Kuldīgas, varbūt Ogres, bet īpaša pamata ticēt šādam scenārijam nav. Turklāt gan Kuldīga, gan Valmiera šajā desmitgadē Virslīgā jau ir bijusi... Labi vēl, ka 2008.gadā pēc ilgāka pārtraukuma vismaz Rēzekne atgriezusies, tā ka uz desmitgades beigām vismaz septītā pilsēta būs nosegta.