The Counterfeiters
"Viltotāji" ir viena no tām filmām, par kurām dod Oskarus, proti, filma par Holokaustu. Šķiet, ka nav otras tik pateicīgas tēmas, lai filma tiktu pie kādas zeltītās statuetes, turklāt der pieminēt, ka tas nebūt negarantē, ka šī filma saņems vēl jekbo, izņemot Oskaru. Tā arī "Viltotāji", kas gan tikuši atzīti par gada labāko filmu svešvalodā atbilstoši ASV Kinoakadēmijas viedoklim, šepat Eiropā ar grandioziem panākumiem lepoties nevar. Jā, filma tika nominēta Berlīnes kinofestivālā "Zelta lācim", bet tā to neieguva, turklāt nominantu sarakstā tomēr ir 22 vietas, kas nebūt nav maz. Arī Vācu kino balvās no septiņām nominācijām filma tika tikai pie vienas uzvaras (par labāko otrā plāna vīriešu lomu), tas arī viss. Bet Oskars, protams, kabatā.
Tīri sižetiski filma, protams, ir ļoti saistoša - tā stāsta par stipri savdabīgo operāciju "Bernhard", ko Otrā pasaules kara laikā veica nacistiskā Vācija - proti, izmantoja labākos ebreju tautības māksliniekus un viltotājus, lai izgatavotu viltotas angļu un amerikāņu banknotes. Līdz ar to, par savas dzīvības cenu šie cilvēki palīdzēja Vācijai finansēt karu, kurā tās uzvara viņiem būtu līdzvērtīga nāvei. Pietiekoši divdomīga situācija, lai neteiktu vairāk, turklāt vēl pastiprināta ar to, ka filma lielā mērā patiešām balstās uz vēsturiskiem faktiem.
Galvenais filmas varonis - Solijs Šorovičs ir Vācijas labākais viltotājs, kuru gan nacisti paspēja arestēt vēl ne kā ebreju, bet gan kā viltotāju, kam nebija izdevies tikt galā ar pietiekami kvalitatīva viltota ASV dolāra izgatavošanu, taču tagad - koncentrācijas nometnē - viņa rīcībā nonāk gan tehnika, gan cilvēki, kas šo uzdevumu varētu paveikt, tikai jautājums - vai šo uzdevumu vispār vajadzētu veikt.
Labi, ka es neesmu pēdējos gados skatījies "Komisāru Reksi", jo Karls Markovičs, kas atveido Soliju, daudziem varētu būt zināms zem vārda Štokingers, bet man personīgi nepatīk skatīties filmas, kurās galvenais varonis pārāk izteikti asociējas ar vienku konkrētu personāžu, taču nākas atzīt, ka Markovičs ir gana labs aktieris, lai man ne brīdi neprasītos kaut kur ieraudzīt prātīgu vilku suni.
Kopumā - jā, skatīties ir interesanti, spriedze ir nepārejoša, un scenārijs - ļoti labs. Bet ir arī pāris trūkumi - pirmkārt, filmas ievads un nobeigums ir mazliet klišejiski, otrkārt - pseidodokumentālā šūpojošās kamera šajā filmā ir kaitinoša un ne pārāk pamatota, treškārt - acīmredzams, ka šī ir filma, kas veidota, domājot par Oskaru. Un tas nav pārāk stilīgi. Un vienlaikus - man filma patika.
Tīri sižetiski filma, protams, ir ļoti saistoša - tā stāsta par stipri savdabīgo operāciju "Bernhard", ko Otrā pasaules kara laikā veica nacistiskā Vācija - proti, izmantoja labākos ebreju tautības māksliniekus un viltotājus, lai izgatavotu viltotas angļu un amerikāņu banknotes. Līdz ar to, par savas dzīvības cenu šie cilvēki palīdzēja Vācijai finansēt karu, kurā tās uzvara viņiem būtu līdzvērtīga nāvei. Pietiekoši divdomīga situācija, lai neteiktu vairāk, turklāt vēl pastiprināta ar to, ka filma lielā mērā patiešām balstās uz vēsturiskiem faktiem.
Galvenais filmas varonis - Solijs Šorovičs ir Vācijas labākais viltotājs, kuru gan nacisti paspēja arestēt vēl ne kā ebreju, bet gan kā viltotāju, kam nebija izdevies tikt galā ar pietiekami kvalitatīva viltota ASV dolāra izgatavošanu, taču tagad - koncentrācijas nometnē - viņa rīcībā nonāk gan tehnika, gan cilvēki, kas šo uzdevumu varētu paveikt, tikai jautājums - vai šo uzdevumu vispār vajadzētu veikt.
Labi, ka es neesmu pēdējos gados skatījies "Komisāru Reksi", jo Karls Markovičs, kas atveido Soliju, daudziem varētu būt zināms zem vārda Štokingers, bet man personīgi nepatīk skatīties filmas, kurās galvenais varonis pārāk izteikti asociējas ar vienku konkrētu personāžu, taču nākas atzīt, ka Markovičs ir gana labs aktieris, lai man ne brīdi neprasītos kaut kur ieraudzīt prātīgu vilku suni.
Kopumā - jā, skatīties ir interesanti, spriedze ir nepārejoša, un scenārijs - ļoti labs. Bet ir arī pāris trūkumi - pirmkārt, filmas ievads un nobeigums ir mazliet klišejiski, otrkārt - pseidodokumentālā šūpojošās kamera šajā filmā ir kaitinoša un ne pārāk pamatota, treškārt - acīmredzams, ka šī ir filma, kas veidota, domājot par Oskaru. Un tas nav pārāk stilīgi. Un vienlaikus - man filma patika.
2008-04-28
comments powered by Disqus