Īsti no šausmu filmas šeit ir diezgan maz - lai arī filmā piedalās vairāki vampīri, kas nodarbojas ar cilvēku asiņu sūkšanu, tomēr sajūtas - tūliņ sirds izlēks man pa muti laukā. Nē, šī ir no tām šausmenēm, kuras skatoties tu biežāk smejies nekā bīsties. Un kā savādāk gan varētu būt - cik bieži tev ir nācies redzēt vampīru filmas, kurās būtu vairāki iestarpinājumi dejas un dziesmas veidā (bieži - absolūti nesaistīti ar filmas sižetu)? Cik bieži tev ir nācies redzēt šausmenes, kurās raugoties rieutmnieka acīm, aktierspēle ir tik nožēlojama, ka vidēji statistiskais Latvijas seriālu aktieris nospēlētu ne sliktāk? Un cik šausmenēs iepriekš esi novērojis, ka "La Kurakača" tiktu izmantota kā "bīstama" melodija? Šī ir viena no tām filmām. Skatoties to kā šausmeni, tu droši vien būsi vīlies. Skatoties to vai nu kā ļoti īpatnēju kino kuriozu vai līdzīgā stilā kā Edvarda Vuda filmas, tu nespēsi negūt prieku par šo burvīgo lenti. Bet citādi var vienkārši pārrēkties. Un es tā arī pārrēcos.
Otro reizi es šo filmu diez vai būtu skatījies, bet tā jau ir cita lieta, taču vienu reizi kā teikt - v samij raz.
Vēl viena piezīme - šī skaitās pēc Lolivudas (Pakistānas Bolivudas ekvivalenta) standartiem gandrīz izcila filma, tik labas mūsdienās viņi vairs netaisot. Iedomāties, kādas kvalitātes ir mūsdienu šī reģiona lentes, droši vien tu pat neiedomāsies. Īsi sakot - briesmīgi spēcīga viņiem ir tā kinoindustrija.