Pie kā es paliku? Tātad, mums ir Džeks Bleks. Un ir Moss Defs. Defa varonis strādā nožēlojamā VHS nomas bodē. Kas var būt nožēlojamāks par VHS mūsdienās? Varbūt vienīgi audiokasešu tirgotava. Maksima salāti. Diskešu tirdzniecības kantoris. Fanošana par "Depeche Mode". Nē, laikam ir pietiekami daudz lietu, kas ir nožēlojamākas par VHS nomas bodi. Bet tā ir pietiekami nožēlojama, un tajā bizness diez ko labi nevedas (nebrīnīsimies par to, zinot, cik daudz cilvēkiem mūsdienās ir pieejami VHS magnetofoni). Un īpaši slikti tai sāk iet, kad tās īpašnieks uz pāris dienām aizbrauc, atstājot bodīti Mosa Defa pārziņā, stingri piekodinot nelaist iekšā Bleku, kurš iznīcina visu, kam tas pieskaras. Bet viņš Bleku ielaiž, un tas nedaudz dīvainā kārtā izdzēš visas nomā pieejamās kasetes. Tas nav patīkami, bet tā mēdz gadīties. Lai neļautu kantorim bankrotēt, Defs un Bleks tad izdomā paši uzņemt savas low-budget versijas filmām, kuras cilvēki vēlas ņemt nomā. Palīgā tiek pieaicināta vēl meitene no veļas tirgotavas un ir radīta jauna filmu uzņemšanas superkomanda.
Tālāk par sižetu mēs varam arī nerunāt. Filma ir par to, kā mājas apstākļos bez lieliem resursiem tu vari uzņemt pats savu Robokopu vai "Ghost Busters". Muļķīgi, bieži asprātīgi, reizēm - nedaudz pastulbi, bet pietiekami labi humoristiski realizēts. Savā ziņā es no šīs filmas gan biju gaidījis vairāk, bet nevaru pateikt, kādā ziņā tieši. Es nespēju to tā noformulēt, bet sajūta iepriekš man bija, ka šī varētu izrādīties par vienu no gada labākajām komēdijām. Neizrādījās. Tā bija traka un tā bija oriģināla, bet ne tik izcila, kā man gribētos. Proti, tā nemaz nebija izcila un atšķirībā no, teiksim, "The School of Rock" tā diez vai manās atmiņās iesēdīsies uz ilgāku laiku.